Anti

Anti (no sgr. Ἄνται; an. Antes, vc. Anten, kr. анты) – indoeiropiešu valodu saimes cilšu grupa, kas IV-VI gs. apdzīvoja Austrumeiropā mežastepi starp Dņestras un Dņepras upju baseiniem. PSRS historiogrāfijā tiek uzskatīti par protoslāviem. Saimniecības pamatā tīrumu zemkopība, vietsēdīgā lopkopība, amatniecība. Ieguva un apstrādāja dzelzs rūdu. Dzīvoja ciemu kopienās. III-IV gs. antiem jau bija nostiprinājusies vadonības sabiedrība. IV gs., lielās tautu staigāšanas laikā karoja ar gotiem. VI gs. bieži iebruka sirojumos Bizantijas ziemeļrietumu provincēs.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 667. lpp.

---

• Alexander Sarantis. Justinian's Balkan Wars. Campaigning, Diplomacy and Development in Illyricum, Thace and the Northern World A.D. 527-65. - Francis Cairns: Prenton, 2016
• Magosci, Paul Robert. A History of Ukraine. - University of Toronto Press, 2010 (2nd ed.). ISBN 0-8020-7820-6
• Barford P.M. The Early Slavs: Culture and Society in Early Medieval Eastern Europe. - Cornell University Press, 2001. ISBN 9780801439773.

---

• Gottfried Schramm. Ein Damm bricht: die römische Donaugrenze und die Invasionen des 5.–7. Jahrhunderts im Lichte von Namen und Wörtern. - München, 1997

---

• Седов В.В. Анты. // Исчезнувшие народы: Сборник статей. - Наука: Москва, 1988, c. 77-83. - c 176 с. ISBN 5-02-023568-7

Resursi internetā par šo tēmu

• Бибиков М.В. Кто были анты? Славяне и анты глазами византийцев. V—VII вв. // Зарубежные источники по истории Руси как предмет исследования. - Логос: Москва, 1999, 608 с. ISBN 5-88439-088-2