Atšķirības starp "Aršina" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Aršina''' (no tjurku val.) - '''71,119 cm''', - attāluma mērvienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). Kā mērvienība parādās pēc XV gs. Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
+
'''Aršina''' (no tjurku val.) - '''71,119 cm''', - attāluma mērvienība [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). 1 ''aršina'' = 1/3 [[ass]] = 4 [[pēda]]s = 16 [[Veršoks|veršoki]] = 28 [[colla]]s = 71,119 cm (tiek noapaļots uz 71,2 cm)
  
1 ''aršina'' = 1/3 [[ass]] = 4 [[pēda]]s = 16 [[Veršoks|veršoki]] = 28 [[colla]]s = 71,119 cm (tiek noapaļots uz 71,2 cm)
+
Kā mērvienība parādās 16. gs. [[olekts]] vietā (1 aršina = 1,5 olektis). 18. gs. sākumā tika noteikts, ka 1 aršina = 8 angļu [[colla]]s, bet 1899. gadā pieņēma, ka 1 aršina = 71,12 cm. Latvijas teritorijā kā mērvienība ieviesta 1824. gadā, kad aizleidza lietot Rīgas olekti. lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
  
 
Skat. arī [[Rīgas aršina]]
 
Skat. arī [[Rīgas aršina]]

Versija, kas saglabāta 2021. gada 26. oktobris, plkst. 21.00

Aršina (no tjurku val.) - 71,119 cm, - attāluma mērvienība Krievijas impērijā līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). 1 aršina = 1/3 ass = 4 pēdas = 16 veršoki = 28 collas = 71,119 cm (tiek noapaļots uz 71,2 cm)

Kā mērvienība parādās 16. gs. olekts vietā (1 aršina = 1,5 olektis). 18. gs. sākumā tika noteikts, ka 1 aršina = 8 angļu collas, bet 1899. gadā pieņēma, ka 1 aršina = 71,12 cm. Latvijas teritorijā kā mērvienība ieviesta 1824. gadā, kad aizleidza lietot Rīgas olekti. lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.

Skat. arī Rīgas aršina

Literatūra par šo tēmu

  • Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11
  • Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10
  • Петрушевскій Ѳ.И. Общая метрологія. Часть I. - в типографіи Эдуарда Праца: Спб., 1849

Resursi internetā par šo tēmu