Atšķirības starp "Aramieši" versijām
m (Jauna lapa: '''Aramieši''' - rietumsemītu nomadu cilšu grupa, kas runāja aramiešu valodā. Ieradās Mezopotāmijas un Levantes zemēs III g.t...) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aramieši''' - [[Semīti|rietumsemītu]] [[Nomadi|nomadu]] cilšu grupa, kas runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]. Ieradās [[Mezopotāmija]]s un [[Levante]]s zemēs III g.tk. vidū p.m.ē., pametot Sīrijas tuksnešus ''ahlamu'' (jeb ''aramaye'' vēlākā izrunā). Asīriešu avotos sastopami divi termini šo cilšu apzīmēšanai, no kuriem "aramieši" kļuva visizplatītākais [[Jaunbabilonijas valsts]] laikā. VIIII gs. p.m.ē. aramiešu valoda plaši izplatījās [[ | + | '''Aramieši''' - [[Semīti|rietumsemītu]] [[Nomadi|nomadu]] cilšu grupa, kas runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]. Ieradās [[Mezopotāmija]]s un [[Levante]]s zemēs III g.tk. vidū p.m.ē., pametot Sīrijas tuksnešus ''ahlamu'' (jeb ''aramaye'' vēlākā izrunā). Asīriešu avotos sastopami divi termini šo cilšu apzīmēšanai, no kuriem "aramieši" kļuva visizplatītākais [[Jaunbabilonijas valsts]] laikā. VIIII gs. p.m.ē. aramiešu valoda plaši izplatījās [[Ahemenīdu lielvalsts|Ahemenīdu lielvalstī]], tad helēniskajā [[Seleikīdu lielvalsts|Seleikīdu lielvalstī]], bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda [[Sasanīdu lielvalsts|Sasanīdu lielvalstī]], kļūstot par visu Tuvo Austrumu ''lingua franca'', jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (''syriac, suryoyo, suryaya''), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (''atoraya''), uzturot atmiņas par seno [[Asīrija|Asīriju]]. |
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
| − | |||
| − | |||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 10.37
Aramieši - rietumsemītu nomadu cilšu grupa, kas runāja aramiešu valodā. Ieradās Mezopotāmijas un Levantes zemēs III g.tk. vidū p.m.ē., pametot Sīrijas tuksnešus ahlamu (jeb aramaye vēlākā izrunā). Asīriešu avotos sastopami divi termini šo cilšu apzīmēšanai, no kuriem "aramieši" kļuva visizplatītākais Jaunbabilonijas valsts laikā. VIIII gs. p.m.ē. aramiešu valoda plaši izplatījās Ahemenīdu lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī, bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par visu Tuvo Austrumu lingua franca, jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (syriac, suryoyo, suryaya), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (atoraya), uzturot atmiņas par seno Asīriju.
