Atšķirības starp "Arbuzovs Leonīds vecākais" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Arbuzovs Leonids, vecākais''' (''Arbusow Leonid, senior'', kr. ''Леонид А. Арбузов''; 1848.-1912.) - senators, krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks, viens no [[Latvijas vēsture]]s kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem.
 
'''Arbuzovs Leonids, vecākais''' (''Arbusow Leonid, senior'', kr. ''Леонид А. Арбузов''; 1848.-1912.) - senators, krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks, viens no [[Latvijas vēsture]]s kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem.
  
Dzimis 1848. gada 7. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava), [[Krievijas impērija]]s armijas ģenerāļa Arbuzova (''генерал-от-инфантерии A. Арбузов'') ģimenē. Izglītību guvis Vīpuru, Mītavas un Tērbatas skolās. 1867.-1871. gados studējis zooloģiju un medicīnu Tērbatas universitātē, 1871.-1873. gados studējis dabaszinātnes Getingenas universitātē, bet no 1873. līdz 1876. gadam turpat studēja vēsturi.
+
Dzimis 1848. gada 7. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava), [[Krievijas impērija]]s armijas ģenerāļa Arbuzova (''генерал-от-инфантерии A. Арбузов'') ģimenē. Izglītību guvis Vīpuru, Mītavas un Tērbatas skolās. 1867.-1871. gados studējis zooloģiju un medicīnu Tērbatas universitātē, 1871.-1873. gados studējis dabaszinātnes Getingenas universitātē, bet no 1873. līdz 1876. gadam turpat studēja vēsturi. 1877.-1885. gados strādājis par skolotāju Mītavā, 1885.-1888. gados skolotājs Tukumā. Sieva Olga (dzim. ''Anschütz''), dēli [[Arbuzovs Leonīds jaunākais|Leonīds]] un [[Arbuzovs Aleksandrs|Aleksandrs]]. No 1893. gada [[Krievijas Baltijas jūras provinču vēstures un senvēstures biedrība]]s uzdevumā pētīja [[Livonija]]s dokumentus, kuru apkopojumus izdeva krājumā “Livlandisches Urkundenbuch”. No 1889. gada šīs biedrības korespondējošais loceklis un no 1909. gada direktoru padomes loceklis. Miris 1912. 1gada 1. janvārī, Skultes pagastā (''Sassenhof'').
 
 
1877.-1885. gados strādājis par skolotāju Mītavā, 1885.-1888. gados skolotājs Tukumā. No 1893. gada [[Krievijas Baltijas jūras provinču vēstures un senvēstures biedrība]]s uzdevumā pētīja [[Livonija]]s dokumentus, kuru apkopojumus izdeva krājumā “Livlandisches Urkundenbuch”. No 1889. gada šīs biedrības korespondējošais loceklis un no 1909. gada direktoru padomes loceklis. Sieva Olga, dēls [[Arbuzovs Leonīds jaunākais|Leonīds]].  Miris 1912. 1gada 1. janvārī, Skultes pagastā (''Sassenhof'').
 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2016. gada 7. maijs, plkst. 15.00

Arbuzovs Leonids, vecākais (Arbusow Leonid, senior, kr. Леонид А. Арбузов; 1848.-1912.) - senators, krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks, viens no Latvijas vēstures kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem.

Dzimis 1848. gada 7. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava), Krievijas impērijas armijas ģenerāļa Arbuzova (генерал-от-инфантерии A. Арбузов) ģimenē. Izglītību guvis Vīpuru, Mītavas un Tērbatas skolās. 1867.-1871. gados studējis zooloģiju un medicīnu Tērbatas universitātē, 1871.-1873. gados studējis dabaszinātnes Getingenas universitātē, bet no 1873. līdz 1876. gadam turpat studēja vēsturi. 1877.-1885. gados strādājis par skolotāju Mītavā, 1885.-1888. gados skolotājs Tukumā. Sieva Olga (dzim. Anschütz), dēli Leonīds un Aleksandrs. No 1893. gada Krievijas Baltijas jūras provinču vēstures un senvēstures biedrības uzdevumā pētīja Livonijas dokumentus, kuru apkopojumus izdeva krājumā “Livlandisches Urkundenbuch”. No 1889. gada šīs biedrības korespondējošais loceklis un no 1909. gada direktoru padomes loceklis. Miris 1912. 1gada 1. janvārī, Skultes pagastā (Sassenhof).

Literatūra par šo tēmu

  • Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1. sējums, 78. lpp.
  • Caune A. Leonīdam Arbuzovam, senioram, 150. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1998., Nr. 1. - 202.-204. lpp.

  • Leonid Arbusow. Grundriss Der Geschichte Liv-, Est- Und Kurlands. - ISBN 1142519791

  • Арбузов Леонид. Очерк истории Лифляндии, Эстляндии и Курляндии. - Троица: Москва, 2009, c. 304. ISBN 5-85482-099-4

Resursi internetā par šo tēmu