Apskatīt Arkls izejas kodu

'''Arkls''' (lat. ''uncus, aratro'', vāc. ''Haken'', kr. ''гак'') - nosacīta zemnieku nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) Austrumeiropā, zemes platība, ko varētu apstrādāt ar vienu arklu jeb zirgu, kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Aptuveni 108 ha lauksaimniecībā izmantojamās un neizmantojamās zemes (tā kā [[Lēnis|lēņa]] ''arklos'' parasti ieskaitīja arī kā piedevas pļavas, ganības, mežus un ūdeņus, tad ''arkla'' platība svārstījās no 108 līdz 200 ha).

''Arkla'' lielumu katrā novadā noteica pašu zemnieku izvēlētās uzticības personas, tamdēļ arī arkli atšķīrās kā novados, tā laikā. Zemnieku arklu skaits un tiem atbilstošas nodevas un nodokļi bija stingri noteikti kopā pa [[Pagasts|pagastu]] tajā esošajiem zemniekiem. Arklu skaitu nebija viegli izmainīt, jo tas sākuma periodā bija iegriezts speciālās birkās. Varēja mainīties ''arkla'' kopējā platība, nemainoties pašai sējumu platībai, taču sējumu platība varēja mainīties atkarībā no augsnes sastāva un auglības. H.Hagenmeisters skaidro, ka ''zemes arklu'', kas aptver visu zemes kopplatību, ietverot tīrumus, atpūtušos un noplicināto meža zemi, kā arī pļavas un ganības, ko nedrīkst sajaukt ar ''tīruma arklu'' (''uncus agri''), kas ietvēra sevī tikai tīrumu platību, vadoties no labības izsējas normas. Kopš XV gs. ''arklus'' reģistrēja īpašās [[Vaku grāmata|vaku grāmatās]].

Zemnieku zeme tika novērtēta ''arklos'' un par tās lietošanu zemnieki maksāja visas nodevas un nodokļus, kā arī pildīja tiem uzliktos pienākumus. Saimniecības sastāvēja no :
* atmatām, arī vecainēm, ko pēc izmantošanas līdumos vai šķutēs atstāja uz 8-12 gadiem atpūtā;
* līdumiem, kas uz 3-5 gadiem tika ierīkoti atmatās vai mežos, krūmzemē;
* pastāvīgiem tīrumiem, ko parasti izmantoja pēc 3-lauku vai 2-lauku sistēmas;
* noplicinātās meža zemes, ko pēc izmantošanas līdumiem atstāja atpūtā.
Zemniekus, kam piederēja viena zemes ''arkla'' lielas mājas, sauca par pilniem vīriem, tos, kam ½ ''arkla''  par "puseniekiem", ¼  par "ceturksniekiem", un tos, kam 1/8 par  "asmītniekiem".

R.Keteške uzskata, ka termins ir radies Reinzemē no senvācu ''hūfa'' un kalpojis vairākiem mērķiem: kā pamats karaklausības noteikšanai, aplikšanai ar nodokļiem un nodevām: ar to apzīmēja gan pašu zemnieku sētu, gan ar sētas lietošanu saistīto naudas un naturālo pienākumu lielumu, gan sētai uzlikto nodevu apmēru, gan arī zemes platības mērvienību. ''Arklos'' parasti izteica tikai sējumu platību, bet ne visu zemi, tāpēc ''arkla'' lielums bija atkarīgs no tā, vai saimniecības lietošanā bija pastāvīgie tīrumi (kurus dēvēja arī par "maizes zemi") vai līdumi, vai to kombinācijas. Pastāvīgie tīrumi parasti bija tur, kur apdzīvotība bija blīvāka, cilvēki dzīvoja galvenokārt ciemos un atsevišķie ciemati jeb sētas bija cieši viena pie otras. Ja turpretī apdzīvotība bija reta, ciemati bija izvietojušies tālu cits no cita, tad zemi lietoja pēc līdumu sistēmas, izmantojot to 3-5 gadus un tad līdz 80 gadiem atstājot apaugšanai ar mežu, kura laikā atjaunojās zemes dabīgā auglība. Ciemata rīcībā varēja būt arī pastāvīgie tīrumi un meža zeme dažādās kombinācijās. [[Livonija|Livonijā]] visbiežāk lietoja:
* mestra arkls (''Heermeisterliche Haken'') – 177 [[mucasvieta]]s;
* Pletenberga arkls (''Pletenbergische Haken'') – 96 mucasvietas;
* virsbīskapa arkls – 66 mucasvietas;
* mazais vācu arkls (''Kleine deutsche Haken'') – 30 mucasvietas;
* lielais poļu arkls (''polnische grosse Haken'') – 120 mucasvietas.
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] muižas vērtības arkls aptvēra 20 zemnieku saimniecības, bet zemnieku arkls, pēc kuru daudzuma aplēsa zemnieku klaušas un nodevas – aptuveni 11 ha aramzemes. 

XVI gs. [[Sigismunda Augusta privilēģija]] paredzēja Vidzemes jeb ''Livonijas arkla'' nostiprināšanu un tā satura noteikšanu. 13. pants noteica ''arkla'' lielumu – kā ''mansus'' jeb ''uncus'', kas līdzinās 66 [[Basts|bastiem]], pie tam katra basta mala ir 238 [[Rīgas aršina]]s gara. ''Arkls'' tika noteikts 3 738 504 [[kvadrātaršina]]s (aptuveni 180 [[pūrvieta]]s). Pēc H. Hagemeistera pētījumiem, privilēģijās minētais ''arkls'' līdzinājās agrākajam ''mestra arklam''. Līdz ar to Augusta privilēģijas noteica, ka ''arkliem'' visā Livonijā ir jābūt vienādiem, un jābūt par pamatu zemnieku aplikšanai ar nodokļiem un nodevām, kam jābūt atkarīgām no zemes platības un labuma. Taču privilēģijā noteiktais ''arkls'' praksē neieviesās, jo XVI gs. beigās un XVII gs. pirmajā pusē Livonijā bija nepārtraukti kari un politiskas pārmaiņas. XVII gs. Zviedrijas karalistes valdība Vidzemē centās unificēt ''arkla'' lielumu: sāka izlīdzināt ''arklu'' platības un 1638. gada [[Arklu revīzija|arklu revīzijām]] jau pastāvēja juridiski, politiski un ekonomiski mērķi, no kuriem viens no būtiskajiem bija izstrādāt vienotus ''arklu'' noteikšanas principus un ieviest vienotu saimniecību vērtēšanas sistēmu ''arklos'' visā vērtēšanai pakļautajai teritorijai – Vidzemei. Kā kadastrālo mērvienību lietoja saimniecību iedalījumu ''revīzijas arklos'' vai ''paturētos arklos'', - no kuriem ievāca nodevas, - kā arī ''postažas arklos'', kas bija revīzijas brīdī neapdzīvoti. Par zemes platības mērvienību noteica [[Mucasvieta|mucasvietu]]. Nosakot vērtējumu, zemi iedalīja 4 labuma šķirās – grados, vadoties no iegūstamā aprēķinātā tīrā ienākuma. Vadoties no zemes labuma, noteica zemnieku sētas arkla lielumu:
* I šķiras zemei tas atbilda 60 mucasvietas liela zemes platība;
* II šķiras zemei – 72 mucasvietas;
* III šķiras zemei – 90 mucasvietas;
* IV šķiras zemei – 120 mucasvietas.
Šādā veidā noteiktās zemnieku zemes platības sauca par ''revīzijas arklu'' un ieveda vaku grāmatās.

Pakāpeniski pārgāja uz vienotu ''arklu'' noteikšanas kārtību, par pamatu ņemot ''vācu arklu'': viens ''arkls'' nu bija zemnieku saimniecība, kuras lielums liek gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 [[Dālderis|dālderu]] vērtībā (XIX gs. sākumā - 80 dālderu). ''Arkls'' jau bija pieņēmis noteiktas kadastrālās mērvienības veidu, to lietoja zemnieku maksātspējas noteikšanai, un tas ietvēra sevī kā zemes platību, zemes labumu, tā arī cilvēku skaitu. Muižnieki šajā laikā savas attiecības ar zemniekiem kārtoja pēc vecajiem jeb ''valdīšanas arkliem'', kas bija noteikti agrāk, bija lielāki par ''revīzijas arkliem'' un deva iespēju daļu no zemnieku maksātās feodālās rentes paturēt sev. ''Arklam'' bija arī militāra nozīme, jo tas noteica karavīru skaitu: saskaņā ar zviedru arklu revīzijām, no katriem 5 ''arkliem'' iesauca karadienestā vienu zemnieku. Pat zviedru arklu revīzijās šajā ziņa ir vērojams liels sajukums, vienlaikus dažādās muižās pielietoti dažādi ''arkla'' lielumi. Tāpēc var tikai nosacīti pieņemt kādu no variantiem, neizslēdzot kļūdas iespēju. Piemēram, Gulbenes pilsnovadā zemes platība bijusi novērtēta ''mestra arklos'', t.i., 1 arkls - 108,0054 ha, bet 1638. gada arklu revīzijas dokumentos ir norāde, ka 1/4 mestra arkla pielīdzināma ''jaunajam arklam'', tātad ar to, šķiet, būtu jāsaprot 27 ha liela platība. 

XIX gs. 20. gados ''arklu'' aizstāja [[zemes dālderis]].

Skat. arī: [[voloka]], [[jātnieku arkls]]

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://www.failiem.lv/down.php?i=wwsapc&n=Viet%C4%93j%C4%81s_izcelsmes_l%C4%93%C5%86av%C4%ABri_Tukuma_un_Kandavas_novados.doc Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņavīri Tukuma un Kandavas novados (.doc)]
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonijas zemnieki. Dzimtbūšanas izcelšanās.]

[[Kategorija:Mērvienības]]
[[Kategorija:Nodokļi]]
[[Kategorija:Administratīvais iedalījums]]