Atšķirības starp "Artilērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'') - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija.
 
'''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'') - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija.
  
Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji.
+
Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko apkopo grupās - [[Baterija|baterijās]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. septembris, plkst. 11.36

Artilērija (no fr. artillerie) - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, lauka artilērija un jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija.

Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji, ko apkopo grupās - baterijās.

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.

  • Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
  • Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000

Resursi internetā par šo tēmu