Artilērija

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 25. septembris, plkst. 12.10, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Artilērija (no fr. artillerie) - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, lauka artilērija un jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija.

Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji.

Literatūra par šo tēmu

  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.

  • Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
  • Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000

Resursi internetā par šo tēmu