Atšķirības starp "Asinsatriebība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
  
 
[[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības|Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībās]] slepkavību definēja kā privātu noziegumu, ļaujot upura radiniekiem sodīt slepkavu, to nogalinot, pieprasīt no tā viru vai izlīgt. [[Livonija|Livonijā]] asinsatriebība pastāvēja līdz XVI gs.
 
[[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības|Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībās]] slepkavību definēja kā privātu noziegumu, ļaujot upura radiniekiem sodīt slepkavu, to nogalinot, pieprasīt no tā viru vai izlīgt. [[Livonija|Livonijā]] asinsatriebība pastāvēja līdz XVI gs.
 +
 +
Skat. arī: [[miera derība]], [[miera zvērests]], [[zemes miers]], [[Dieva miers]]
  
 
== Literatūra un avoti par šo tēmu ==
 
== Literatūra un avoti par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. maijs, plkst. 07.46

Asinsatriebība (an. blood feud, vc. Blutrache, kr. кровная месть), vaidu tiesības - paražu tiesībās dzimtas locekļu tiesības un pienākums atriebt sava asinsradinieka nonāvēšanu, sakropļošanu vai smagu apvainošanu, atdarot to pašu vainīgajam vai tā asinsradiniekam. Izveidojoties vadonības sabiedrībai, sāka izplatīties iespēja vainīgā dzimtai (par viena locekļa pārkāpumu atbildēja visa dzimta) atpirkties, samaksājot upura radiniekiem viru. Nostiprinoties centralizētas valsts institūcijām un vienotai likumdošanai, asinsatriebību pakāpeniski ierobežoja, līdz aizliedza pavisam.

Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībās slepkavību definēja kā privātu noziegumu, ļaujot upura radiniekiem sodīt slepkavu, to nogalinot, pieprasīt no tā viru vai izlīgt. Livonijā asinsatriebība pastāvēja līdz XVI gs.

Skat. arī: miera derība, miera zvērests, zemes miers, Dieva miers

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 254. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu