Atšķirības starp "Atlētu klubs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Atlētu klubs''' - sporta biedrību veids 19. gs., kurā galvenokārt nodarbojās ar svarcelšanu un t.s. klasisko (grieķu-romiešu) cīņu.
 
'''Atlētu klubs''' - sporta biedrību veids 19. gs., kurā galvenokārt nodarbojās ar svarcelšanu un t.s. klasisko (grieķu-romiešu) cīņu.
  
1890. gadā dibināts "Rīgas atlētu klubs" (t.s. ''1. Rīgas atlētu klubs''). Tā pārstāvji piedalījās Krievijas impērijas klubu sacensībās kopš 1897. gada, 1905. gadā organizēja 1. Baltijas guberņu čempionātu. Lielākos panākumus guva kluba pārstāvis J. Krauze, 1913. gada pasaules čempionātā izcīnot 3. vietu. 1902. gadā dibināts "Rīgas privātatlētu klubs" (t.s. ''2. Rīgas atlētu klubs''), kurā pulcējās atniskie latvieši. Abus klubus likvidēja 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]].
+
1890. gadā dibināts "Rīgas atlētu klubs" (''Rigaer Athletik-Club'' jeb t.s. ''1. Rīgas atlētu klubs''). Tā pārstāvji piedalījās Krievijas impērijas klubu sacensībās kopš 1897. gada, 1905. gadā organizēja 1. Baltijas guberņu čempionātu. Lielākos panākumus guva kluba pārstāvis Jānis Krauze, 1913. gada pasaules čempionātā Breslavā (mūsd. Vroclava Polijā) izcīnot 3. vietu; kluba pārstāvji Nikolajs Farnasts, Jānis Polis un Aleksandrs Miezīts pārstāvēja Krieviju Olimpiskajās spēlēs Stokholmā 1912. gadā. 1902. gadā dibināts "Rīgas privātatlētu klubs" (t.s. ''2. Rīgas atlētu klubs''), kurā galvenokārt pulcējās etniskie latvieši. Abus klubus likvidēja 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]].
  
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]

Versija, kas saglabāta 2021. gada 27. oktobris, plkst. 07.20

Atlētu klubs - sporta biedrību veids 19. gs., kurā galvenokārt nodarbojās ar svarcelšanu un t.s. klasisko (grieķu-romiešu) cīņu.

1890. gadā dibināts "Rīgas atlētu klubs" (Rigaer Athletik-Club jeb t.s. 1. Rīgas atlētu klubs). Tā pārstāvji piedalījās Krievijas impērijas klubu sacensībās kopš 1897. gada, 1905. gadā organizēja 1. Baltijas guberņu čempionātu. Lielākos panākumus guva kluba pārstāvis Jānis Krauze, 1913. gada pasaules čempionātā Breslavā (mūsd. Vroclava Polijā) izcīnot 3. vietu; kluba pārstāvji Nikolajs Farnasts, Jānis Polis un Aleksandrs Miezīts pārstāvēja Krieviju Olimpiskajās spēlēs Stokholmā 1912. gadā. 1902. gadā dibināts "Rīgas privātatlētu klubs" (t.s. 2. Rīgas atlētu klubs), kurā galvenokārt pulcējās etniskie latvieši. Abus klubus likvidēja 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas.