Atšķirības starp "Attēls:Baron Roenne Wappen.png" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. augusts, plkst. 13.16

• brīvkungu FRennu ģerbonis (Wappen von Baron Roenne, E.K. Poln. Freih. 30.3.1732.).
• Avots: Carl Arvid von Klingspor. Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehörigen Adelsgeschlechter - Stockholm, 1882, S. 93
• Vēsture: fon Rennēm bija divi ģerboņi – senais dzimtas un baronu. 1450. gadā Brēmenes arhibīskapijas Ostenas draudzes tiesnesis un Altendorfas ciema kungs Dīterihs fon Renne iedibināja pirmo dzimtas ģerboni: vairogā īpašums (Altendorf), pa kuru plūst Rennes upe, kleinodā tiesas liepa (Gerichtslinde). XV vai XVI gadsimta Baltijas fon Rennes ģerboņa zīmogs vai ģerboņa apraksts arhīvos nav atrodams. Senākais fon Rennes ģerboņa zīmogs ir saglabājies no 1615. gada: vairogs skaldīts ar pēdu: pirmajā laukā lilija, otrajā – ērglis ar pa labi vērstu galvu, pēdā divi viļņveida baļķi (upes). Latvijas Nacionâlâs bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā aplūkojamajā Kurzemes bruņniecības ģerboņu albumā (LNB,R–IL–1/7) zīmējuma skicē, kurā krāsas ierakstītas ar burtiem, redzams skaldīts ģerboņa vairogs ar pēdu: pirmajā, zelta laukā sudraba lilija, otrajā, sarkanajā, – sudraba ērglis ar pa labi vērstu galvu, pēda sarkana ar diviem zelta viļņveidīgiem baļķiem (upēm). Tieši virs vairoga (nav ķiveres) izkārtotas trīs (sudraba, zelta un sarkana) strausa spalvas. Kurzemes fon Rennes dzimtas heraldika aprakstītajā veidâ ir izveidojusies pēc 1585. gada, kad pēc Kronenborgas miera līguma Piltenes novads pārgāja tiešā Polijas karaļa pārvaldē (ērglis), bet lilija norāda uz dzimtas pirmo lēņa kungu Rīgas arhibīskapu fon Šarfenbergu (Rīgas arhibīskapijas simbols bija sarkana lilija). Ģerbonis pirmo reizi aprakstīts 1708. gadā: “Fon Rennes senais dzimtas ģerboņa vairogs sadalīts vidū ar baltu sudraba upi divos sarkani iekrāsotos vienādos laukos. Pār nenoslēgtu turnīru bruņucepuri, kas rotāta ar sudraba un sarkanas krāsas kronīti un lambrekenu ir zaļš koks ar trim sausiem zariem stumbram katrā pusē.” Latvijas Valsts vēstures arhīvā aplūkojamajā Kurzemes Provinces muzeja ģerboņu albumā (LVVA, 5759. f., 2. apr., 1404. l.), kas gleznots XIX gadsimta sākumā, atšķras krāsas: ģerboņa vairogs skaldīts ar pēdu: pirmajā, zelta laukā sarkana lilija, otrajā, sarkanajā, – sudraba ērglis ar pa labi vērstu galvu un sudraba pēdā divi zili viļņveida baļķi (upes). Virs vairoga kronēta bruņucepure, kam kleinodā trīs strausa spalvas (zelta, sarkana un sudraba).