Atšķirības starp "Augstākā padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Savienības padomi ievēlēja vēlēšanu apgabalos ar vienādu vēlētāju skaitu. Tautību padomē ievēlēja pēc normas: 32 deputāti no katras [[Savienotā republika|savienotās republikas]], 11 deputātus - no katra autonomā apgabala, 1 deputāts no katra autonomā apvidus. No 1988. gada decembra PSRS AP ievēlēja PSRS [[Tautas deputātu kongress]] kā pastāvīgu likumdevēju un kontroles institūciju.
 
Savienības padomi ievēlēja vēlēšanu apgabalos ar vienādu vēlētāju skaitu. Tautību padomē ievēlēja pēc normas: 32 deputāti no katras [[Savienotā republika|savienotās republikas]], 11 deputātus - no katra autonomā apgabala, 1 deputāts no katra autonomā apvidus. No 1988. gada decembra PSRS AP ievēlēja PSRS [[Tautas deputātu kongress]] kā pastāvīgu likumdevēju un kontroles institūciju.
  
Savienoto republiku un autonomo republiku AP bija vienpalātas vietējās likumdevējas institūcijas, kas darbojās sesiju režīmā ([[LPSR]] AP bija 325 deputāti). Gadā notika 2 kārtējās sesijas. Sesiju starplaikā augstākās valsts varas institūcijas funkcijas pildīja attiecīgās AP prezidijs (APP). Izņēmums bija [[KPFSR]], kur līdz 1993. gada septembrim AP bija pastāvīga valsts varas institūcija ar likumdošanas, rīcības un kontroles funkcijām. Sastāvēja no 2 palātām: ''[[Republikas Padome]]s'' un ''Tautību padomes''.
+
Savienoto republiku un autonomo republiku AP bija vienpalātas vietējās likumdevējas institūcijas, kas darbojās sesiju režīmā ([[LPSR]] AP bija 325 deputāti). Gadā notika 2 kārtējās sesijas. Ievēlēja Augstākās padomes prezidiju, republikas pašpārvaldes Ministru kabinetu, Tautas kontroles komiteju un Augstāko tiesu. Sesiju starplaikā augstākās valsts varas institūcijas funkcijas pildīja attiecīgās AP prezidijs (APP). Izņēmums bija [[KPFSR]], kur līdz 1993. gada septembrim AP bija pastāvīga valsts varas institūcija ar likumdošanas, rīcības un kontroles funkcijām. Sastāvēja no 2 palātām: ''[[Republikas Padome]]s'' un ''Tautību padomes''.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 26. jūnijs, plkst. 12.32

Augstākā padome (AP) - (kr. Верховный совет, ВС) - augstākā likumdevēja iestāde PSRS, tās savienotajās un autonomajās republikās, ieviests līdz ar 1936. gada PSRS Konstitūcijas pieņemšanu. PSRS Augstāko padomi ievēlēja vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Tā sastāvēja no divām palātām ar vienādu deputātu: Savienības padomes (tai bija jāpārstāv visu iedzīvotāju kopējās intereses) un Tautību Padomes (tai bija jāpārstāv nacionālo grupu intereses). Sēdes norisa vienlaikus. Katra palāta ievēlēja savu priekšsēdētāju un 4 tā vietniekus - prezidiju. Kopsēdes pēc kārtas vadīja vai nu vienas, vai otras palātas priekšsēdētājs.

Savienības padomi ievēlēja vēlēšanu apgabalos ar vienādu vēlētāju skaitu. Tautību padomē ievēlēja pēc normas: 32 deputāti no katras savienotās republikas, 11 deputātus - no katra autonomā apgabala, 1 deputāts no katra autonomā apvidus. No 1988. gada decembra PSRS AP ievēlēja PSRS Tautas deputātu kongress kā pastāvīgu likumdevēju un kontroles institūciju.

Savienoto republiku un autonomo republiku AP bija vienpalātas vietējās likumdevējas institūcijas, kas darbojās sesiju režīmā (LPSR AP bija 325 deputāti). Gadā notika 2 kārtējās sesijas. Ievēlēja Augstākās padomes prezidiju, republikas pašpārvaldes Ministru kabinetu, Tautas kontroles komiteju un Augstāko tiesu. Sesiju starplaikā augstākās valsts varas institūcijas funkcijas pildīja attiecīgās AP prezidijs (APP). Izņēmums bija KPFSR, kur līdz 1993. gada septembrim AP bija pastāvīga valsts varas institūcija ar likumdošanas, rīcības un kontroles funkcijām. Sastāvēja no 2 palātām: Republikas Padomes un Tautību padomes.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 81. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu