Atšķirības starp "Augstākā padome" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Augstākā padome (AP)''' - (kr. ''Верховный совет, ВС'') - | + | '''Augstākā padome (AP)''' - (kr. ''Верховный совет, ВС'') - augstākā likumdevēja iestāde [[PSRS]], tās [[Padomju sociālistiskā republika|savienotajās]] un [[Autonomā padomju sociālistiskā republika|autonomajās]] republikās, ieviests līdz ar 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s pieņemšanu. PSRS Augstāko padomi ievēlēja vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Tā sastāvēja no divām palātām ar vienādu deputātu: ''[[Savienības padome]]s'' (tai bija jāpārstāv visu iedzīvotāju kopējās intereses) un ''[[Tautību Padome]]s'' (tai bija jāpārstāv nacionālo grupu intereses). Sēdes norisa vienlaikus. Katra palāta ievēlēja savu priekšsēdētāju un 4 tā vietniekus - prezidiju. Kopsēdes pēc kārtas vadīja vai nu vienas, vai otras palātas priekšsēdētājs. |
| − | == Literatūra == | + | Savienības padomi ievēlēja vēlēšanu apgabalos ar vienādu vēlētāju skaitu. Tautību padomē ievēlēja pēc normas: 32 deputāti no katras [[Savienotā republika|savienotās republikas]], 11 deputātus - no katra autonomā apgabala, 1 deputāts no katra autonomā apvidus. No 1988. gada decembra PSRS AP ievēlēja PSRS [[Tautas deputātu kongress]] kā pastāvīgu likumdevēju un kontroles institūciju. |
| + | |||
| + | Savienoto republiku un autonomo republiku AP bija vienpalātas vietējās likumdevējas institūcijas, kas darbojās sesiju režīmā ([[LPSR]] AP bija 325 deputāti). Gadā notika 2 kārtējās sesijas. Sesiju starplaikā augstākās valsts varas institūcijas funkcijas pildīja attiecīgās AP prezidijs (APP). Izņēmums bija [[KPFSR]], kur līdz 1993. gada septembrim AP bija pastāvīga valsts varas institūcija ar likumdošanas, rīcības un kontroles funkcijām. Sastāvēja no 2 palātām: ''[[Republikas Padome]]s'' un ''Tautību padomes''. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 81. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 81. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.saeima.lv/Likumdosana/likumdosana_steno_ap.html Latvijas PSR Augstākās Padomes sēžu stenogrammas] | * [http://www.saeima.lv/Likumdosana/likumdosana_steno_ap.html Latvijas PSR Augstākās Padomes sēžu stenogrammas] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 26. jūnijs, plkst. 13.26
Augstākā padome (AP) - (kr. Верховный совет, ВС) - augstākā likumdevēja iestāde PSRS, tās savienotajās un autonomajās republikās, ieviests līdz ar 1936. gada PSRS Konstitūcijas pieņemšanu. PSRS Augstāko padomi ievēlēja vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Tā sastāvēja no divām palātām ar vienādu deputātu: Savienības padomes (tai bija jāpārstāv visu iedzīvotāju kopējās intereses) un Tautību Padomes (tai bija jāpārstāv nacionālo grupu intereses). Sēdes norisa vienlaikus. Katra palāta ievēlēja savu priekšsēdētāju un 4 tā vietniekus - prezidiju. Kopsēdes pēc kārtas vadīja vai nu vienas, vai otras palātas priekšsēdētājs.
Savienības padomi ievēlēja vēlēšanu apgabalos ar vienādu vēlētāju skaitu. Tautību padomē ievēlēja pēc normas: 32 deputāti no katras savienotās republikas, 11 deputātus - no katra autonomā apgabala, 1 deputāts no katra autonomā apvidus. No 1988. gada decembra PSRS AP ievēlēja PSRS Tautas deputātu kongress kā pastāvīgu likumdevēju un kontroles institūciju.
Savienoto republiku un autonomo republiku AP bija vienpalātas vietējās likumdevējas institūcijas, kas darbojās sesiju režīmā (LPSR AP bija 325 deputāti). Gadā notika 2 kārtējās sesijas. Sesiju starplaikā augstākās valsts varas institūcijas funkcijas pildīja attiecīgās AP prezidijs (APP). Izņēmums bija KPFSR, kur līdz 1993. gada septembrim AP bija pastāvīga valsts varas institūcija ar likumdošanas, rīcības un kontroles funkcijām. Sastāvēja no 2 palātām: Republikas Padomes un Tautību padomes.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 81. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvijas PSR Augstākās Padomes sēžu stenogrammas
- Latvijas Republikas Augstākās Padomes sēžu stenogrammas
- LPSR Augstākās Padomes lēmumi (sakārtoti pēc pieņemšanas datuma)
- Конституция СССР 1936 г.
- Конституция СССР 1977 г.
- Данилов В.П. Актуальность исследования советской бюрократии как нового класса. - Институт российской истории, РАН (.pdf)
- Кульчицкий В. Что такое советская власть? // День. №227, среда, 26 декабря 2007
- Что такое Советская власть? Ленин, Сталин, Брежнев (аудио)
- Сталин И.В. Политика советской власти по национальному вопросу в России
- Кара-Мурза С.Г. Советская цивилизация.
- Ф. И. Калинычев, Н. А. Николаева, Н. А. Иванова. Верховный Совет СССР.
