Atšķirības starp "Auspicijs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Auspicijs''' (lat. ''auspicium'', no ''avis'' - "putns" + ''aspicere'' - "skatīties") -  [[Etruski|etrusku]] un [[Latīņi|latīņu]] zīlēšanas rituālu kopums, kur pēc putnu lidojuma debesīs, astronomiskām parādībām, upurdzīvnieka aknu izskata u.c. zīmēm tika konstatēta dievību griba izšķiramajā jautājumā. [[Senā Roma|Senajā Romā]] ''auspicijus'' vēroja iepriekšējā naktī vietā, kur bija jānotiek paredzamajam aktam, īpašā vērojumu vietā, mācīta [[Augurs|augura]] uzraudzībā un vadībā. Neviens svarīgs valsts akts nenotika bez ''auspicija'', piemēram, ieceļot amatā [[Maģistrāts|maģistrātu]], sasaucot [[Komīcija|tautas sapulci]] u.tml., iepriekš vienmēr izzināja [[jupiters|Jupitera]] gribu. Auspicija tiesības (''ius auspiciorum'') bija tikai [[Patricieši|patriciešu]] maģistrātiem vai [[Romas Senāts|Senātam]].
+
'''Auspicijs''' jeb '''auspicijas''' (lat. ''auspicium'', no ''avis'' - "putns" + ''aspicere'' - "skatīties") -  [[Etruski|etrusku]] un [[Latīņi|latīņu]] zīlēšanas rituālu kopums, kur pēc astronomiskām un atmosfēras parādībām, dažu putnu balsīm vai lidojuma debesīs, dažu dzīvnieku uzvedības, upurdzīvnieka aknu izskata u.c. zīmēm tika konstatēta dievību griba izšķiramajā jautājumā. [[Senā Roma|Senajā Romā]] ''auspicijus'' vēroja iepriekšējā naktī vietā, kur bija jānotiek paredzamajam aktam, īpašā vērojumu vietā, mācīta [[Augurs|augura]] uzraudzībā un vadībā. Neviens svarīgs valsts akts nenotika bez ''auspicija'', piemēram, ieceļot amatā [[Maģistrāts|maģistrātu]], sasaucot [[Komīcija|tautas sapulci]] u.tml., iepriekš vienmēr izzināja [[jupiters|Jupitera]] gribu. Auspicija tiesības (''ius auspiciorum'') bija tikai [[Patricieši|patriciešu]] maģistrātiem vai [[Romas Senāts|Senātam]].
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
----
 
----
 
* Georg Wissowa. Religion und Kultus der Römer. - Beck: München, 1902, S. 450–461.
 
* Georg Wissowa. Religion und Kultus der Römer. - Beck: München, 1902, S. 450–461.
 +
 +
== resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://www.wordiq.com/definition/Auspice Auspice - wordiq.com]
 +
* [http://www.worldlingo.com/ma/dewiki/en/Auspizien Auspizien - Multilingual Archive Index]
 +
----
 +
* [http://www.wissen.de/wde/generator/wissen/ressorts/bildung/index,page=1054666.html Auspizien - wissen.de]
 +
* [http://www.peter-hug.ch/lexikon/auspizien Auspizien // eLexikon]
 +
* [http://www.enzyklo.de/Begriff/auspizien Auspizien - Enzyklopädie]
 +
----
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ushakov/741906 Ауспиции // Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article081749.html Значение слова "Ауспиции" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://mifolog.ru/mythology/item/f00/s00/e0000738/index.shtml Ауспиции // Иллюстрированная мифологическая энциклопедия]
 +
* [http://dlib.eastview.com/browse/doc/21629579 Сморчков А.М. ИСТОЧНИКИ И ХАРАКТЕР МАГИСТРАТСКОГО ПРАВА НА АУСПИЦИИ: АНАЛИЗ АКТА RENUNTIATIO]
  
 
[[Kategorija:Reliģija]]
 
[[Kategorija:Reliģija]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 31. decembris, plkst. 16.25

Auspicijs jeb auspicijas (lat. auspicium, no avis - "putns" + aspicere - "skatīties") - etrusku un latīņu zīlēšanas rituālu kopums, kur pēc astronomiskām un atmosfēras parādībām, dažu putnu balsīm vai lidojuma debesīs, dažu dzīvnieku uzvedības, upurdzīvnieka aknu izskata u.c. zīmēm tika konstatēta dievību griba izšķiramajā jautājumā. Senajā Romā auspicijus vēroja iepriekšējā naktī vietā, kur bija jānotiek paredzamajam aktam, īpašā vērojumu vietā, mācīta augura uzraudzībā un vadībā. Neviens svarīgs valsts akts nenotika bez auspicija, piemēram, ieceļot amatā maģistrātu, sasaucot tautas sapulci u.tml., iepriekš vienmēr izzināja Jupitera gribu. Auspicija tiesības (ius auspiciorum) bija tikai patriciešu maģistrātiem vai Senātam.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 172. lpp.

  • Georg Wissowa. Religion und Kultus der Römer. - Beck: München, 1902, S. 450–461.

resursi internetā par šo tēmu