Atšķirības starp "Bīrona Marija Luīze Paulīne fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Marija Luīze Paulīne fon Bīrona''' (''Maria Luise Paulina, Princess von Biron'', 1782.-1845.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese.
 
'''Marija Luīze Paulīne fon Bīrona''' (''Maria Luise Paulina, Princess von Biron'', 1782.-1845.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s princese.
  
Hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] otrā meita. Dzimusi 1782. gadā [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā pēc tēva nāves mantoja kādreizējos grāfu Rotenburgu Polrišu un Vācijas Nitkovu īpašumus, kā arī [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Holšteinā (Silēzijā). Šajā pašā gadā salaulājās ar Hoencolernas-Hehingenas princi Fridrihu (1766.-1838.). 1839. gadā pēc māsas nāves mantoja [[Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de|Vilhelmīnes]] īpašumus.
+
Hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera]] un [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] otrā meita. Dzimusi 1782. gadā [[Mītava|Mītavā]]. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā pēc tēva nāves mantoja kādreizējos grāfu Rotenburgu Polrišu un Vācijas Nitkovu īpašumus, kā arī [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Holšteinā (Silēzijā). Šajā pašā gadā salaulājās ar Hoencolernas-Hehingenas princi Fridrihu (1766.-1838.). Ārlaulības bērns - Marija Vilsone, - no sakara ar Luiju de Roānu-Gemenē. 1839. gadā pēc māsas nāves mantoja [[Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de|Vilhelmīnes]] īpašumus.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. novembris, plkst. 16.17

Marija Luīze Paulīne fon Bīrona (Maria Luise Paulina, Princess von Biron, 1782.-1845.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes princese.

Hercoga Pētera un Dorotejas otrā meita. Dzimusi 1782. gadā Mītavā. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā pēc tēva nāves mantoja kādreizējos grāfu Rotenburgu Polrišu un Vācijas Nitkovu īpašumus, kā arī dzimtmuižu Holšteinā (Silēzijā). Šajā pašā gadā salaulājās ar Hoencolernas-Hehingenas princi Fridrihu (1766.-1838.). Ārlaulības bērns - Marija Vilsone, - no sakara ar Luiju de Roānu-Gemenē. 1839. gadā pēc māsas nāves mantoja Vilhelmīnes īpašumus.

Literatūra par šo tēmu

  • Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X

Resursi internetā par šo tēmu