Bīlenšteins Augusts
Augusts Bīlenšteins (August Johann Gottfried Bielenstein, 1826-1907) – teologs, luterāņu mācītājs, baltu filoloģijas pamatlicējs, latviešu literārās valodas veidotājs, latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas pētniecības aizsācējs.
Dzimis Mītavā (mūsd. Jelgava) 1826. gada 20. februārī (4. martā [[[p.v.st.]]) mācītāja ģimenē. Uzsācis studijas karaliskajā skolā Pfortā, absolvējis Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1850), izcils autodidakts, kurš pašmācības ceļā apguva arī citas sev interesējošas jomas, kur guva atzīstamus panākumus: ievērojami ir viņa nopelni latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas; īpaši vēsturiskās ģeogrāfijas un pilskalnu pētniecībā. No 1852. gada (līdz 1867.) bija mācītājs Jaunaucē, no 1858. gada sāka savas studijas gramatikā, latviešu tautas vēsturē un reālos novērojumus dzīvē. 1853. gadā kļuva par Latviešu literārās biedrības biedru (1864. gadā Bīlenšteins uzņēmās biedrības vadību). Kopā ar Karlu fon Levisu of Menāru izveidoja pirmo Livonijas pilskalnu karti.
