Atšķirības starp "Bīroni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m (→‎Ģerbonis)
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
* '''[[Pēteris fon Bīrons]]''' (''Peter von Biron'', 1724.-1800.) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. 1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas imperators. Kurzemes un Zemgales muižniecības [[Landtāgs|landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula. Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rietumeiropā.
 
* '''[[Pēteris fon Bīrons]]''' (''Peter von Biron'', 1724.-1800.) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. 1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas imperators. Kurzemes un Zemgales muižniecības [[Landtāgs|landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula. Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rietumeiropā.
  
−
==== Ģerbonis ====
+
Skat. arī: [[Bīronu dzimtas ģerbonis]]
−
 
 
−
1633. gadā no [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] [[Vladislavs IV Vaza (Žečpospoļitas karalis)|Vladislava IV]] (pol. ''Władysław IV Waza'') Bīroni saņēma muižnieku diplomu ar piešķirtā [[Ģerbonis|ģerboņa]] aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no [[Svētās Romas impērija]]s imperatora Karla VI Habsburga [[Grāfs|grāfa titulu]] un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns.
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. marts, plkst. 18.36

Ernsta Johana grāfa ģerbonis

Bīronu dinastija (vāc. von Biron, angl. The Ducal House of Biron von Curland) – Kurzemes muižnieku dzimta, hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistē laikā no 1737. līdz 1795. gadam. Pirmo reizi rakstītos avotos Bīroni (tai laikā Būreni) fiksēti 1573. gadā, taču it kā pirmais Bīrons 1550. gadu ieradies Kurzemē no Vestfāles, kuras Bīroni bijuši visnotaļ cienījama birģeru dzimta. 1585. gada 14. jūnijā Klīves muižnieks Karls Būrens (Carell von Buhren, miris 1612. g.) saņēma no hercoga Gotharda Ketlera lēnī Timzas muižu (vēlāk vietas nosaukums mainījās, un to sāka dēvēt par Kalnciema muižu). Vēl šis muižnieks dokumentos parādās sakarā ar konfliktu ar Rīgas pilsētu par tiesībām zvejot Babītes ezerā. Pēc Karla nāves Kalnciema muižā palika saimniekot viņa dēls Johans, kurš apprecēja Mītavas pilsoņa meitu Annu Blunku (Būreniem Mītavā piederēja nams). Matiass Būrens uzsāka aktīvu darbību, lai dzimta tiktu ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, kas celtu tās sociālo statusu. 1634. gadā Būreniem tika atteikta uzņemšana Kurzemes bruņniecībā. 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs izsniedza diplomu, kas attiecās ne tikai uz Matiasu Būrenu, bet jau visu dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Tas nekādi neietekmēja Kurzemes bruņniecības attieksmi, kura nevēlējās uzņemt savās rindās nesen titulu saņēmušos (tikai 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot grāfa titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā, un arī tad kā uzņemšanas iemesli tika uzskaitīti Bīronu nopelni Kurzemes bruņniecības labā, bet ne vārda par dzimtas dižciltību un senumu). Karls Būrens (1653.-1734.) apprecēja Katrīnu Hedvigu fon der Rāb-Tīlenu, un demobilizējās no dienesta Žečpospoļitas karaļa armijā kā kornets. It kā bijis hercoga virsmežzinis (t.i. atbildējis par medību organizēšanu). Viņam bija trīs dēli: Karls, Gustavs un Ernsts Johans, kurš vispirms kļuva par grāfu, bet pēc tam par hercogu. Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls Ernsts turpināja Bīronu dzimtas jaunāko līniju, kas pastāv joprojām. 1804. gadā dzimta ieguva jaunu titulu un uzvārdu - Prinz Biron von Curland,- ko tā nes arī mūsdienās. Mūsdienās dzimts galva ir Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons, fiziķis, kurš dzīvo Ammerlandē pie Štarnbergas ezera, netālu no Minhenes.

Bīroni Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī

  • Ernsts Johans fon Bīrons (Ernst Johann von Biron, 1690.-1772.) 1737. gada jūnijā ar Žečpospoļitas karaļa Augusta II ieteikumu, ievēlēts par Kurzemes un Zemgales hercogu (tituls apstiprināts 13. jūlijā).
  • Pēteris fon Bīrons (Peter von Biron, 1724.-1800.) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. 1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas imperators. Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula. Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rietumeiropā.

Skat. arī: Bīronu dzimtas ģerbonis

Literatūra

  • Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
  • Kurzemes hercogu kapenes. - Rundāles pils muzejs. 1995.
  • Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
  • Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856
  • Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bīroni&oldid=13087"