Atšķirības starp "Bailo" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bailo''' (it. ''bailo, Bailo Veneto'') - saīsinājums no ''Baiulus Venetorum in Constantinopoli et in toto imperio Romanie'' - "Venēcijas legāts Konstantinopolē un visā Romas impērijā". Pirmo reizi šāds īpašs pastāvīgā vēstnieka amats parādās XI gs., bet tā nozīme ievērojami pieauga pēc 1268. gada. Vadīja gan visu Venēcijas diplomātiju Vidusjūras austrumos, gan kūrēja izlūkdienestu un vāca informāciju (īpaši par [[Osmaņu impērija]]s aktivitātēm). Pateicoties ārkārtīgi plašajām pilnvarām, taču arī visai riskantajam darbam, | + | '''Bailo'''jeb '''bailu''' (it. ''bailo, Bailo Veneto'') - saīsinājums no ''Baiulus Venetorum in Constantinopoli et in toto imperio Romanie'' - "Venēcijas legāts Konstantinopolē un visā Romas impērijā". Pirmo reizi šāds īpašs pastāvīgā vēstnieka amats parādās XI gs., bet tā nozīme ievērojami pieauga pēc 1268. gada. Vadīja gan visu Venēcijas diplomātiju Vidusjūras austrumos, gan kūrēja izlūkdienestu un vāca informāciju (īpaši par [[Osmaņu impērija]]s aktivitātēm), gan bija augstākais varas nesējs un šķīrējtiesnesis Venēcijas pavalstniekiem šajā reģionā. Pateicoties ārkārtīgi plašajām pilnvarām, taču arī visai riskantajam darbam, bailo statuss varēja ļoti sekmēt personas karjeru un ietekmi, un bija cienījamākais un iekārojamākais postenis Venēcijas diplomātiskajā dienestā. Ja parasti sūtņus misijai iecēla Venēcijas [[Senāts]], tad bailo izraudījās Lielā Padome, un vēlēšanās bja jāpiedalās vismaz 1200 tās locekļiem. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Italy/venice/Veneto-genua/text.phtml?id=5958 Из О соперничестве Венеции с Генуей] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. oktobris, plkst. 20.38
Bailojeb bailu (it. bailo, Bailo Veneto) - saīsinājums no Baiulus Venetorum in Constantinopoli et in toto imperio Romanie - "Venēcijas legāts Konstantinopolē un visā Romas impērijā". Pirmo reizi šāds īpašs pastāvīgā vēstnieka amats parādās XI gs., bet tā nozīme ievērojami pieauga pēc 1268. gada. Vadīja gan visu Venēcijas diplomātiju Vidusjūras austrumos, gan kūrēja izlūkdienestu un vāca informāciju (īpaši par Osmaņu impērijas aktivitātēm), gan bija augstākais varas nesējs un šķīrējtiesnesis Venēcijas pavalstniekiem šajā reģionā. Pateicoties ārkārtīgi plašajām pilnvarām, taču arī visai riskantajam darbam, bailo statuss varēja ļoti sekmēt personas karjeru un ietekmi, un bija cienījamākais un iekārojamākais postenis Venēcijas diplomātiskajā dienestā. Ja parasti sūtņus misijai iecēla Venēcijas Senāts, tad bailo izraudījās Lielā Padome, un vēlēšanās bja jāpiedalās vismaz 1200 tās locekļiem.
