Atšķirības starp "Bailo" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bailo'''jeb '''bailu''' (it. ''bailo'') - saīsinājums no ''Baiulus Venetorum in Constantinopoli et in toto imperio Romanie'' - "Venēcijas | + | '''Bailo'''jeb '''bailu''' (it. ''bailo'') - saīsinājums no ''Baiulus Venetorum in Constantinopoli et in toto imperio Romanie'' - "Venēcijas pārstāvis Konstantinopolē un visā Romas impērijā". Pirmo reizi šāds īpašs pastāvīgā vēstnieka amats parādās XI gs., bet tā nozīme ievērojami pieauga pēc 1268. gada. Vadīja gan visu Venēcijas diplomātiju Vidusjūras austrumos, gan kūrēja izlūkdienestu un vāca informāciju (īpaši par [[Osmaņu impērija]]s aktivitātēm), gan bija augstākais varas nesējs un šķīrējtiesnesis Venēcijas pavalstniekiem šajā reģionā. Gada alga bija 1000 dukātu, t.i. tikpat liela kā Kipras vietvaldim. Pateicoties ārkārtīgi plašajām pilnvarām, taču arī visai riskantajam darbam, bailo statuss varēja ļoti sekmēt personas karjeru un ietekmi, un bija cienījamākais un iekārojamākais postenis Venēcijas diplomātiskajā dienestā. Ja parasti sūtņus misijai iecēla Venēcijas [[Senāts]], tad bailo uz 2 gadiem izraudzījās Lielā Padome, un vēlēšanās bja jāpiedalās vismaz 1200 tās locekļiem. |
Ar laiku par "bailo" sāka dēvēt arī citus svarīgākos pastāvīgos vēstniekus, piem. Trapezundas bailo, Negropontas bailo u.c. | Ar laiku par "bailo" sāka dēvēt arī citus svarīgākos pastāvīgos vēstniekus, piem. Trapezundas bailo, Negropontas bailo u.c. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. oktobris, plkst. 20.49
Bailojeb bailu (it. bailo) - saīsinājums no Baiulus Venetorum in Constantinopoli et in toto imperio Romanie - "Venēcijas pārstāvis Konstantinopolē un visā Romas impērijā". Pirmo reizi šāds īpašs pastāvīgā vēstnieka amats parādās XI gs., bet tā nozīme ievērojami pieauga pēc 1268. gada. Vadīja gan visu Venēcijas diplomātiju Vidusjūras austrumos, gan kūrēja izlūkdienestu un vāca informāciju (īpaši par Osmaņu impērijas aktivitātēm), gan bija augstākais varas nesējs un šķīrējtiesnesis Venēcijas pavalstniekiem šajā reģionā. Gada alga bija 1000 dukātu, t.i. tikpat liela kā Kipras vietvaldim. Pateicoties ārkārtīgi plašajām pilnvarām, taču arī visai riskantajam darbam, bailo statuss varēja ļoti sekmēt personas karjeru un ietekmi, un bija cienījamākais un iekārojamākais postenis Venēcijas diplomātiskajā dienestā. Ja parasti sūtņus misijai iecēla Venēcijas Senāts, tad bailo uz 2 gadiem izraudzījās Lielā Padome, un vēlēšanās bja jāpiedalās vismaz 1200 tās locekļiem.
Ar laiku par "bailo" sāka dēvēt arī citus svarīgākos pastāvīgos vēstniekus, piem. Trapezundas bailo, Negropontas bailo u.c.
