Atšķirības starp "Bajonete" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Musket_with_Bayonet.png‎|right|thumb|400px|1861.]]
 
[[Attēls:Musket_with_Bayonet.png‎|right|thumb|400px|1861.]]
'''Bajonete''' (an. ''bayonet'', vc. ''Bajonett'', kr. ''байонет, багинет, штык'') - aukstais ierocis, [[šautene]]s durklis (šķeltnis šķērsgriezumā apaļas, trīsstūra, kvadrāta vai T-veida formas, smailes virzienā sašaurināts) ar stobra uzmavu, ko piestiprināja šautenei, tā iegūstot vidēja garuma šķēpu tuvcīņai. Nosaukums no Francijas pilsētas Bajonas (fr. ''Bayonne''), kur šāds durklis 1641. gadā lietots pirmo reizi. Šķeltņa garums - 200-300 mm; šķeltņa platums - 20-30 mm. Sākotnēji to varēja iespraust stobrā kā korķi, bet jau 1689. gadā Francijas armijas bruņojumā bajoneti nomainīja modelis ar atveri rokturī, kuru varēja uzvilkt uz musketes stobra un šaut, bajoneti nenoņemot no ieroča. Armiju bruņojumā dažādas bajonetes modifikācijas bija līdz I Pasaules karam, pēc kura to pamazām sāka nomainīt ar pie stobra stiprināmiem kaujas nažiem.
+
'''Bajonete''' (an. ''bayonet'', vc. ''Bajonett'', kr. ''байонет, багинет, штык'') - aukstais ierocis, [[šautene]]s durklis (šķeltnis šķērsgriezumā apaļas, trīsstūra, kvadrāta vai T-veida formas, smailes virzienā sašaurināts) ar stobra uzmavu, ko piestiprināja šautenei, tā iegūstot vidēja garuma šķēpu tuvcīņai. Nosaukums no Francijas pilsētas Bajonas (fr. ''Bayonne''), kur šāds durklis 1641. gadā lietots pirmo reizi. Šķeltņa garums - 200-300 mm; šķeltņa platums - 20-30 mm. Sākotnēji to varēja iespraust stobrā kā korķi - t.s. '''baginete''', bet jau 1689. gadā Francijas armijas bruņojumā bajoneti nomainīja modelis ar atveri rokturī, kuru varēja uzvilkt uz musketes stobra un šaut, bajoneti nenoņemot no ieroča. Armiju bruņojumā dažādas bajonetes modifikācijas bija līdz I Pasaules karam, pēc kura to pamazām sāka nomainīt ar pie stobra stiprināmiem kaujas nažiem.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 20. septembris, plkst. 12.49

1861.

Bajonete (an. bayonet, vc. Bajonett, kr. байонет, багинет, штык) - aukstais ierocis, šautenes durklis (šķeltnis šķērsgriezumā apaļas, trīsstūra, kvadrāta vai T-veida formas, smailes virzienā sašaurināts) ar stobra uzmavu, ko piestiprināja šautenei, tā iegūstot vidēja garuma šķēpu tuvcīņai. Nosaukums no Francijas pilsētas Bajonas (fr. Bayonne), kur šāds durklis 1641. gadā lietots pirmo reizi. Šķeltņa garums - 200-300 mm; šķeltņa platums - 20-30 mm. Sākotnēji to varēja iespraust stobrā kā korķi - t.s. baginete, - bet jau 1689. gadā Francijas armijas bruņojumā bajoneti nomainīja modelis ar atveri rokturī, kuru varēja uzvilkt uz musketes stobra un šaut, bajoneti nenoņemot no ieroča. Armiju bruņojumā dažādas bajonetes modifikācijas bija līdz I Pasaules karam, pēc kura to pamazām sāka nomainīt ar pie stobra stiprināmiem kaujas nažiem.

Resursi internetā par šo tēmu