Atšķirības starp "Baltenland" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Baltenland''' - vervēšanas birojs [[Veimāras republika|Vācijā]], izveidots 1918. gada decembrī, lai piesaistītu brīvprātīgos [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]]. Biroja centrs atradās Berlīnē, bet nodaļas: Breslavā, Dancigā, Drēzdenē, Freiburgā, Jēnā, Karlsrūē, Kenigsbergā, Lībkā, Minhenē, Štutgartē, Svinemindē, Štetīnā un Rostokā. Biroja darbība balstījās uz 1918. gada 29. decembra [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vienošanos ar A.Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu, apņemoties tiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret [[LSPR | + | '''Baltenland''' - vervēšanas birojs [[Veimāras republika|Vācijā]], izveidots 1918. gada decembrī, lai piesaistītu brīvprātīgos [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]]. Biroja centrs atradās Berlīnē, bet nodaļas: Breslavā, Dancigā, Drēzdenē, Freiburgā, Jēnā, Karlsrūē, Kenigsbergā, Lībkā, Minhenē, Štutgartē, Svinemindē, Štetīnā un Rostokā. Biroja darbība balstījās uz 1918. gada 29. decembra [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vienošanos ar A.Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu, apņemoties tiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] piešķirt LR pilsonību un zemi.<ref>Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 108. lpp. - Līguma oriģināli nav saglabājušies ne Latvijas, ne Vācijas arhīvos.</ref> |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. oktobris, plkst. 22.09
Baltenland - vervēšanas birojs Vācijā, izveidots 1918. gada decembrī, lai piesaistītu brīvprātīgos Latvijas Neatkarības karam. Biroja centrs atradās Berlīnē, bet nodaļas: Breslavā, Dancigā, Drēzdenē, Freiburgā, Jēnā, Karlsrūē, Kenigsbergā, Lībkā, Minhenē, Štutgartē, Svinemindē, Štetīnā un Rostokā. Biroja darbība balstījās uz 1918. gada 29. decembra Latvijas Pagaidu valdības vienošanos ar A.Vinnigu, par brīvprātīgo no Vācijas uzņemšanu, apņemoties tiem par vismaz 4 nedēļu cīnīšanos pret lieliniekiem piešķirt LR pilsonību un zemi.[1]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 108. lpp. - Līguma oriģināli nav saglabājušies ne Latvijas, ne Vācijas arhīvos.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 72. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
