Atšķirības starp "Balti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Balti''' – [[indoeiropiešu valodu saime]]s baltu valodu grupā runājošu cilšu grupa, kas [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]] apmetās Baltijas jūras austrumu krastā, kur to apdzīvotības areāls sniedzās līdz Vislai rietumos, Pripetes baseinam dienvidos, Dņepras augštecei un Okas upei austrumos, Gaujas baseinam ziemeļos. Apzīmējumu "balti" šo cilšu apzīmēšanai ieviesa vācu valodnieks F. Neselmans 1845. gadā. | '''Balti''' – [[indoeiropiešu valodu saime]]s baltu valodu grupā runājošu cilšu grupa, kas [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]] apmetās Baltijas jūras austrumu krastā, kur to apdzīvotības areāls sniedzās līdz Vislai rietumos, Pripetes baseinam dienvidos, Dņepras augštecei un Okas upei austrumos, Gaujas baseinam ziemeļos. Apzīmējumu "balti" šo cilšu apzīmēšanai ieviesa vācu valodnieks F. Neselmans 1845. gadā. | ||
| − | III-II g.tk. mijā p.m.ē. no dienvidrietumiem ienāca indoeiropiešu [[ciltis]], kam bija raksturīga [[auklas keramika]]s kultūra, sajaucoties ar vietējām, atnācējiem radniecīgajām [[Narvas kultūra]]s un Nemunas augšteces kultūras ciltīm, izveidojot t.s. Piemares kultūru, ko jau uzskata par baltiem. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos etnoģenēzes procesā sāka veidoties atsevišķas baltu sen[[tauta]]s: [[senprūši]], [[jātvingi]], [[lietuvieši]], [[kurši]], [[zemgaļi]], [[latgaļi]], [[sēļi]], [[galindi]]. | + | III-II g.tk. mijā p.m.ē. no dienvidrietumiem ienāca indoeiropiešu [[ciltis]], kam bija raksturīga [[auklas keramika]]s kultūra, sajaucoties ar vietējām, atnācējiem radniecīgajām [[Narvas kultūra]]s un Nemunas augšteces kultūras ciltīm, izveidojot t.s. Piemares kultūru, ko jau uzskata par baltiem. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos etnoģenēzes procesā sāka veidoties atsevišķas baltu sen[[tauta]]s: [[senprūši]], [[jātvingi]], [[lietuvieši]], [[kurši]], [[zemgaļi]], [[latgaļi]], [[sēļi]], [[galindi]]. Saimniecības pamatā bija zemkopība un lopkopība, bet dzīve ritēja nelielās kopienās. I g.tk. vidū sāka veidoties lielākas teritoriālas kopienas, zemes. Raksturīgas bronzas rotaslietas, ģeometriski ornamenti (IX-X gs. ornamentikā parādās arī dzīvu būtņu motīvi). Reliģiskajos uzskatos un mitoloģijā saglabāja daudz indoeiropiešiem kopīgo sākotnējo iezīmju. |
| − | Senprūši un galindi laika gaitā asimilējās jaunatnācēju vidū, bet no pārējām sentautām | + | Senprūši un galindi laika gaitā asimilējās jaunatnācēju vidū, bet no pārējām sentautām, XVII-XIX gs. izveidojās latviešu un lietuviešu tautas. |
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. novembris, plkst. 15.01
Balti – indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupā runājošu cilšu grupa, kas akmens laikmetā apmetās Baltijas jūras austrumu krastā, kur to apdzīvotības areāls sniedzās līdz Vislai rietumos, Pripetes baseinam dienvidos, Dņepras augštecei un Okas upei austrumos, Gaujas baseinam ziemeļos. Apzīmējumu "balti" šo cilšu apzīmēšanai ieviesa vācu valodnieks F. Neselmans 1845. gadā.
III-II g.tk. mijā p.m.ē. no dienvidrietumiem ienāca indoeiropiešu ciltis, kam bija raksturīga auklas keramikas kultūra, sajaucoties ar vietējām, atnācējiem radniecīgajām Narvas kultūras un Nemunas augšteces kultūras ciltīm, izveidojot t.s. Piemares kultūru, ko jau uzskata par baltiem. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos etnoģenēzes procesā sāka veidoties atsevišķas baltu sentautas: senprūši, jātvingi, lietuvieši, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, galindi. Saimniecības pamatā bija zemkopība un lopkopība, bet dzīve ritēja nelielās kopienās. I g.tk. vidū sāka veidoties lielākas teritoriālas kopienas, zemes. Raksturīgas bronzas rotaslietas, ģeometriski ornamenti (IX-X gs. ornamentikā parādās arī dzīvu būtņu motīvi). Reliģiskajos uzskatos un mitoloģijā saglabāja daudz indoeiropiešiem kopīgo sākotnējo iezīmju.
Senprūši un galindi laika gaitā asimilējās jaunatnācēju vidū, bet no pārējām sentautām, XVII-XIX gs. izveidojās latviešu un lietuviešu tautas.
