Atšķirības starp "Baranovi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
baroni un grāfi '''fon Baranovi''' (vc. ''von Baranow, Baranoff'', kr. ''фон Баранов, Барангоф'') - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]].
 
baroni un grāfi '''fon Baranovi''' (vc. ''von Baranow, Baranoff'', kr. ''фон Баранов, Барангоф'') - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]].
  
Senākais sencis bijis kāds tatāru [[murza]], kurš pārgājis ar saviem laudīm [[Maskavija]]s dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. XVI gs. beigās viens no Baranoviem, Joans, pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Fon Baranovu aizsācējs bijis Zviedrijas armijas pulkvedis Gothards (''Gotthard von Baranow''), kurš 1686. saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Dzimtas Baltijas atzaru uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā. Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas [[Landrāts|landrāti]], dzimtas īpašumā bijušas Vācas (''Waatz''), Peningas (''Peningi''), Lielletigalas (''Gross Lehtigall''), Rabiferas (''Rabbifer''), Arukilas (''Arroküll'') u.c. muižas. [[Īstenais valsts padomnieks]] Johans fon Baranovs (''Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф)'', 1779.-1828.) apprecējās ar grāfa Fridriha [[Adlerbergi|fon Adlerberga]] vienīgo meitu Jūliju, imperatora Nikolaja I meitu audzinātāju, un 1846. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu. Daudzi dzimtas pārstāvji ieņēma augstus amatus un bija ar lielu politisko ietekmi, piemēram, Baltijas un Rīgas ģenerālgubernators (1866.) Eduards fon Baranovs (''Эдуард Трофимович Баранов'').
+
Senākais sencis bijis kāds tatāru [[murza]], kurš pārgājis ar saviem laudīm [[Maskavija]]s dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. 1583. gadā, mēc Maskavas caristes sakāves t.s. Livonijas karā, [[bajārdēls]] Zaharijs (''Захарий Трофимович Баранов'') pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Tam bija četri dēli:
 +
* Vecākais dēls Voins (?-1613) par dienestu 1586. gadā saņēma [[Lēnis|lēni]] Dago salā (mūsd. Hījumā). Šī dzimtas līnija izmira 1647. gadā.
 +
* Arī otrs dēls Teodors (?-1620) saņēma lēni Dago salā. Arī šī dzimtas līnija drīz pārtrūka.
 +
* Kasjans turpināja dzimtas pamata jeb vecāko līniju (''a.d.H. Kasari''). Par labu dienestu (kapteinis) 1590. gadā saņēma lēnī vēl arī Keskiles (''Klein-Kesküll'') [[Muiža|muižu]]. Šī dzimtas līnija pārtrūka 1886. gadā.
 +
 
 +
Fon Baranovu aizsācējs bijis Zviedrijas armijas pulkvedis Gothards (''Gotthard von Baranow''), kurš 1686. saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Dzimtas Baltijas atzaru uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā. Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas [[Landrāts|landrāti]], dzimtas īpašumā bijušas Vācas (''Waatz''), Peningas (''Peningi''), Lielletigalas (''Gross Lehtigall''), Rabiferas (''Rabbifer''), Arukilas (''Arroküll'') u.c. muižas. [[Īstenais valsts padomnieks]] Johans fon Baranovs (''Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф)'', 1779.-1828.) apprecējās ar grāfa Fridriha [[Adlerbergi|fon Adlerberga]] vienīgo meitu Jūliju, imperatora Nikolaja I meitu audzinātāju, un 1846. gadā saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu. Daudzi dzimtas pārstāvji ieņēma augstus amatus un bija ar lielu politisko ietekmi, piemēram, Baltijas un Rīgas ģenerālgubernators (1866.) Eduards fon Baranovs (''Эдуард Трофимович Баранов'').
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2020. gada 5. jūlijs, plkst. 09.37

baroni
grāfi

baroni un grāfi fon Baranovi (vc. von Baranow, Baranoff, kr. фон Баранов, Барангоф) - tatāru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas provincēs.

Senākais sencis bijis kāds tatāru murza, kurš pārgājis ar saviem laudīm Maskavijas dienestā, saņemot par dienestu zemes Novgorodas apkaimē. 1583. gadā, mēc Maskavas caristes sakāves t.s. Livonijas karā, bajārdēls Zaharijs (Захарий Трофимович Баранов) pārgāja Zviedrijas karaļa dienestā Vidzemē. Tam bija četri dēli:

  • Vecākais dēls Voins (?-1613) par dienestu 1586. gadā saņēma lēni Dago salā (mūsd. Hījumā). Šī dzimtas līnija izmira 1647. gadā.
  • Arī otrs dēls Teodors (?-1620) saņēma lēni Dago salā. Arī šī dzimtas līnija drīz pārtrūka.
  • Kasjans turpināja dzimtas pamata jeb vecāko līniju (a.d.H. Kasari). Par labu dienestu (kapteinis) 1590. gadā saņēma lēnī vēl arī Keskiles (Klein-Kesküll) muižu. Šī dzimtas līnija pārtrūka 1886. gadā.

Fon Baranovu aizsācējs bijis Zviedrijas armijas pulkvedis Gothards (Gotthard von Baranow), kurš 1686. saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu. Dzimtas Baltijas atzaru uzņēma Igaunijas bruņniecībā 1745. gadā, Vidzemes bruņniecībā -1830. gadā, Sāmsalas bruņniecībā - 1845. gadā. Vairāki fon Baranovi bijuši Igaunijas landrāti, dzimtas īpašumā bijušas Vācas (Waatz), Peningas (Peningi), Lielletigalas (Gross Lehtigall), Rabiferas (Rabbifer), Arukilas (Arroküll) u.c. muižas. Īstenais valsts padomnieks Johans fon Baranovs (Трофим (Иоанн) Осипович Баранов (фон Барангоф), 1779.-1828.) apprecējās ar grāfa Fridriha fon Adlerberga vienīgo meitu Jūliju, imperatora Nikolaja I meitu audzinātāju, un 1846. gadā saņēma grāfa titulu. Daudzi dzimtas pārstāvji ieņēma augstus amatus un bija ar lielu politisko ietekmi, piemēram, Baltijas un Rīgas ģenerālgubernators (1866.) Eduards fon Baranovs (Эдуард Трофимович Баранов).

Resursi internetā par šo tēmu