Atšķirības starp "Batijs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Batu-hans''' jeb '''Sain-hans''', latviešu literatūrā ari '''Batijs''' (1207.-1255.) - mongoļu [[hans]], [[Džuči-hans|Džuči]] dēls, [[Čingiz-hans|Čingiz-hana]] mazdēls, [[Mongoļu impērija]]s ziemeļrietumu un rietumu zemju iekarotājs, | + | '''Batu-hans''' jeb '''Sain-hans''', latviešu literatūrā ari '''Batijs''' (1207.-1255.) - mongoļu [[hans]], [[Džuči-hans|Džuči]] dēls, [[Čingiz-hans|Čingiz-hana]] mazdēls, [[Mongoļu impērija]]s ziemeļrietumu un rietumu zemju iekarotājs, [[Džuči uluss|Džuči ulusa]] vietvaldis. |
Dzimis ap 1207. gadu Čingizhana vecākā dēla Džuči ģimenē. Audzināts kā visi tā laika mongoļu aristokrātijas atvases par karavīru un valstsvīru. 1229. gadā karoja [[Senā Persija|Persijā]] un Centrālāzijā, 1235. gadā tika norīkots vadīt soda ekspedīciju uz rietumiem no Urālu grēdas. Šis karagājiens, kura laikā Batu-hans pakļāva [[Volgas bulgārija|Volgas bulgārus]], baškīrus (1236.), tad 1237.-1238. gada ziemā veica virkni strauju reidu pret naidīgajām [[Senā Krievzeme|senkrievu kņazistēm]] (ieņēma Rjazaņu, Kozeļsku, Kolomnu u.x pilsētas), pēc tam atgriežoties [[Polovcu stepe|Polovcu stepē]], lai 1240. gadā ieņemtu Kijevu, izpostītu [[Polijas karaliste|Austrumpoliju]], [[Čehijas valsts|Čehiju]], [[Ungārijas karaliste|Ungāriju]] un Balkānus, nostiprināja viņa kā karavadoņa autoritāti. Tomēr, pat būdams vecākais dzimtā, 1241. gadā Batu-hans atteicās piedalīties lielajā [[Kurultajs|kurultajā]], un pretendēt uz lielā hana troni, bet palika rietumos, kur pie Volgas izveidoja pastāvīgu rezidenci. Arī 1248. gadā viņš atteicās no piedāvājuma izvirzīt savu kandidatūru lielā hana vēlēšanās, atbalstot [[Munke-hans|Munke-hana]] ievēlēšanu (1251.). Pēc Džuči ulusa sadalīšanas [[Zelta orda|Zelta ordā]] un [[Zilā orda|Zilajā ordā]] (kur vietvaldis bija Batu-hana brālis Ordu-hans), viņš valdīja impērijas rietumu ulusā līdz pat savai nāvei 1255. gadā. | Dzimis ap 1207. gadu Čingizhana vecākā dēla Džuči ģimenē. Audzināts kā visi tā laika mongoļu aristokrātijas atvases par karavīru un valstsvīru. 1229. gadā karoja [[Senā Persija|Persijā]] un Centrālāzijā, 1235. gadā tika norīkots vadīt soda ekspedīciju uz rietumiem no Urālu grēdas. Šis karagājiens, kura laikā Batu-hans pakļāva [[Volgas bulgārija|Volgas bulgārus]], baškīrus (1236.), tad 1237.-1238. gada ziemā veica virkni strauju reidu pret naidīgajām [[Senā Krievzeme|senkrievu kņazistēm]] (ieņēma Rjazaņu, Kozeļsku, Kolomnu u.x pilsētas), pēc tam atgriežoties [[Polovcu stepe|Polovcu stepē]], lai 1240. gadā ieņemtu Kijevu, izpostītu [[Polijas karaliste|Austrumpoliju]], [[Čehijas valsts|Čehiju]], [[Ungārijas karaliste|Ungāriju]] un Balkānus, nostiprināja viņa kā karavadoņa autoritāti. Tomēr, pat būdams vecākais dzimtā, 1241. gadā Batu-hans atteicās piedalīties lielajā [[Kurultajs|kurultajā]], un pretendēt uz lielā hana troni, bet palika rietumos, kur pie Volgas izveidoja pastāvīgu rezidenci. Arī 1248. gadā viņš atteicās no piedāvājuma izvirzīt savu kandidatūru lielā hana vēlēšanās, atbalstot [[Munke-hans|Munke-hana]] ievēlēšanu (1251.). Pēc Džuči ulusa sadalīšanas [[Zelta orda|Zelta ordā]] un [[Zilā orda|Zilajā ordā]] (kur vietvaldis bija Batu-hana brālis Ordu-hans), viņš valdīja impērijas rietumu ulusā līdz pat savai nāvei 1255. gadā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. jūnijs, plkst. 15.16
Batu-hans jeb Sain-hans, latviešu literatūrā ari Batijs (1207.-1255.) - mongoļu hans, Džuči dēls, Čingiz-hana mazdēls, Mongoļu impērijas ziemeļrietumu un rietumu zemju iekarotājs, Džuči ulusa vietvaldis.
Dzimis ap 1207. gadu Čingizhana vecākā dēla Džuči ģimenē. Audzināts kā visi tā laika mongoļu aristokrātijas atvases par karavīru un valstsvīru. 1229. gadā karoja Persijā un Centrālāzijā, 1235. gadā tika norīkots vadīt soda ekspedīciju uz rietumiem no Urālu grēdas. Šis karagājiens, kura laikā Batu-hans pakļāva Volgas bulgārus, baškīrus (1236.), tad 1237.-1238. gada ziemā veica virkni strauju reidu pret naidīgajām senkrievu kņazistēm (ieņēma Rjazaņu, Kozeļsku, Kolomnu u.x pilsētas), pēc tam atgriežoties Polovcu stepē, lai 1240. gadā ieņemtu Kijevu, izpostītu Austrumpoliju, Čehiju, Ungāriju un Balkānus, nostiprināja viņa kā karavadoņa autoritāti. Tomēr, pat būdams vecākais dzimtā, 1241. gadā Batu-hans atteicās piedalīties lielajā kurultajā, un pretendēt uz lielā hana troni, bet palika rietumos, kur pie Volgas izveidoja pastāvīgu rezidenci. Arī 1248. gadā viņš atteicās no piedāvājuma izvirzīt savu kandidatūru lielā hana vēlēšanās, atbalstot Munke-hana ievēlēšanu (1251.). Pēc Džuči ulusa sadalīšanas Zelta ordā un Zilajā ordā (kur vietvaldis bija Batu-hana brālis Ordu-hans), viņš valdīja impērijas rietumu ulusā līdz pat savai nāvei 1255. gadā.
