Atšķirības starp "Bauskas kājnieku pulks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''12. Bauskas kājnieku pulks''' - Latvijas | + | [[Attēls:Bauskas_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] |
| + | Latvijas armijas '''12. Bauskas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s [[Zemgales divīzija]]s vienība, saformēta 30.12.1919. Liepājā no Latgales divīzijas papildu bataljona (bij. Liepājas zemessargu bataljons), tam pievienojot mobilizācijas gaitā Ventspils, Kuldīgas un Grobiņas apriņķos izveidotās vienības. Komandieri: | ||
* pulkvedis K.Ķūķis (30.12.1919.-29.09.1920.) | * pulkvedis K.Ķūķis (30.12.1919.-29.09.1920.) | ||
* pulkvedis-leitnants J.Ezeriņš (02.10.1920.-1929.) | * pulkvedis-leitnants J.Ezeriņš (02.10.1920.-1929.) | ||
| 6. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* pulkvedis A.Bubinduss (01.03.1934.-11.09.1935.) | * pulkvedis A.Bubinduss (01.03.1934.-11.09.1935.) | ||
* pulkvedis K.Dzenītis-Zeniņš (11.09.1935.-1940.) | * pulkvedis K.Dzenītis-Zeniņš (11.09.1935.-1940.) | ||
| − | [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā pildīja galvenokārt garnizona un sardzes dienestu. No 09.05.1920. atradās Latgales frontē, kur Drisas apkaimē nomainīja [[Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulku]], kur piedzīvoja virkni sīkāku sadursmju un veicot izlūkreidus. 22.08. pulks izvietojās Bebrenes muižas apkaimē robežapsardzes funkciju veikšanai. 03.09. pārņēma bij. [[Kurzemes guberņa]]s austrumu administratīvās robežas un veica robežsardzes dienestu līdz 02.1921., kad pulku pārdislocēja uz Daugavpili. | + | Iekļauts Zemgales divīzijā. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā pildīja galvenokārt garnizona un sardzes dienestu. No 09.05.1920. atradās Latgales frontē, kur Drisas apkaimē nomainīja [[Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulku]], kur piedzīvoja virkni sīkāku sadursmju un veicot izlūkreidus. 22.08. pulks izvietojās Bebrenes muižas apkaimē robežapsardzes funkciju veikšanai. 03.09. pārņēma bij. [[Kurzemes guberņa]]s austrumu administratīvās robežas un veica robežsardzes dienestu līdz 02.1921., kad pulku pārdislocēja uz Daugavpili. |
| + | |||
| + | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Rēzeknes kājnieku pulks|Rēzeknes kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 227. strēlnieku pulks (kom pulkv. V. Bruņinieks), kas 2. Pasaules kara laikā karoja sabiedroto pusē pret [[Ass valstis|Ass valstīm]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 10. marts, plkst. 07.43
Latvijas armijas 12. Bauskas kājnieku pulks - Latvijas armijas Zemgales divīzijas vienība, saformēta 30.12.1919. Liepājā no Latgales divīzijas papildu bataljona (bij. Liepājas zemessargu bataljons), tam pievienojot mobilizācijas gaitā Ventspils, Kuldīgas un Grobiņas apriņķos izveidotās vienības. Komandieri:
- pulkvedis K.Ķūķis (30.12.1919.-29.09.1920.)
- pulkvedis-leitnants J.Ezeriņš (02.10.1920.-1929.)
- pulkvedis P.Hasmanis (1930.-14.02.1931.)
- pulkvedis P.Daukšs (18.06.1931.-01.03.1934.)
- pulkvedis A.Bubinduss (01.03.1934.-11.09.1935.)
- pulkvedis K.Dzenītis-Zeniņš (11.09.1935.-1940.)
Iekļauts Zemgales divīzijā. Latvijas Neatkarības kara laikā pildīja galvenokārt garnizona un sardzes dienestu. No 09.05.1920. atradās Latgales frontē, kur Drisas apkaimē nomainīja 2. Ventspils kājnieku pulku, kur piedzīvoja virkni sīkāku sadursmju un veicot izlūkreidus. 22.08. pulks izvietojās Bebrenes muižas apkaimē robežapsardzes funkciju veikšanai. 03.09. pārņēma bij. Kurzemes guberņas austrumu administratīvās robežas un veica robežsardzes dienestu līdz 02.1921., kad pulku pārdislocēja uz Daugavpili.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar Rēzeknes kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 227. strēlnieku pulks (kom pulkv. V. Bruņinieks), kas 2. Pasaules kara laikā karoja sabiedroto pusē pret Ass valstīm.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 111.-112. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
