Atšķirības starp "Bekerni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Bekern Wappen.png|right|thumb|250px|]]
+
[[Attēls:Beckern Wappen.png|right|thumb|250px|]]
'''fon Bekerni''', kopš XVII gs. '''fon Bekeri''' (''von Beckern, von Becker'', kr. ''Фон Беккерн, Фон Беккер'') - sena (zināma jau kopš XIV gs.) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro karjeru. Baltijas līnijas aizsācējs ir pulkvedis Johans fon Bekerns (1610-1675), kurš pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. Tā dēls, ģenerālmajors, Malmes komendants Johans Vilhelms fon Bekerns 1720. gadā saņēma brīvkunga titulu (Krievijas impērijā dzimtas tiesības dēvēties par baroniem neatzina). 1797. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
+
'''fon Bekerni''' jeb '''fon Bekeri''' (''von Beckern, von Becker'', kr. ''Фон Беккерн, Фон Беккер'') - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: ''Biker, Bekern, Becker'' un ''Bickern''.
 +
 
 +
[[Livonija]]s vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts [[Vācu ordenis|Ordeņa]] vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda ''Schreibersholm'' lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva Beķermuižas nosaukumu (''Beckershof''). Pulkvedis Johans fon Bekerns (''Johan von Beckern'', 1610-1675) pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā iecelts [[Dižciltība|dižciltīgo]] kārtā kā Bekerns (''Beckern''). Tā dēls, ģenerālmajors Johans fon Bekerns (''Johan Vilhelm von Beckern'', 1655-?) 1720. gadā saņēma [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu (''friherre von Beckern''). Šajā laikā aizvien biežāk dzimtas pārstāvji sāk parakstīties kā "von Becker". 1753. gadā dzimta saņēma Sv. Romas impērijas dižciltības atzinumu. 1775. gadā tie ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
 +
 
 +
Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās.
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [https://www.adelsvapen.com/genealogi/Von_Becker_nr_642 Von Becker - adelsvapen.com]
 +
* [https://www.riddarhuset.se/att/von-becker/ von Becker : Riddarhuset - www.riddarhuset.se]
 +
* [http://www.roskildehistorie.dk/stamtavler/adel/svenske/B-smaa/Becker.htm Livlandsk slægt ved navn von Beckern som kom fra Danmark til Sverige - roskildehistorie.dk]
 +
----
 +
* [https://www.geni.com/people/Johan-von-Becker/6000000019113424732 Johan von Becker (1610-1675) - Genealogy // www.geni.com]
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 31. maijs, plkst. 20.56

Beckern Wappen.png

fon Bekerni jeb fon Bekeri (von Beckern, von Becker, kr. Фон Беккерн, Фон Беккер) - sena (zināma jau kopš XIV gs.) holandiešu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Atkarībā no vietas un laika, uzvārda rakstība variējās: Biker, Bekern, Becker un Bickern.

Livonijas vēstures avotos pirmais no dzimtas pieminēts Ordeņa vasalis bruņinieks Jakobs. 1586. gadā Hermanis saņēma no hercoga Gotharda Schreibersholm lēni pie Daugavgrīvas, kas vēlāk ieguva Beķermuižas nosaukumu (Beckershof). Pulkvedis Johans fon Bekerns (Johan von Beckern, 1610-1675) pēc veiksmīgas militārās karjeras Kromvela armijā, stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā iecelts dižciltīgo kārtā kā Bekerns (Beckern). Tā dēls, ģenerālmajors Johans fon Bekerns (Johan Vilhelm von Beckern, 1655-?) 1720. gadā saņēma brīvkunga titulu (friherre von Beckern). Šajā laikā aizvien biežāk dzimtas pārstāvji sāk parakstīties kā "von Becker". 1753. gadā dzimta saņēma Sv. Romas impērijas dižciltības atzinumu. 1775. gadā tie ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Laika gaitā sadalījusies vairākās līnijās.

Resursi internetā par šo tēmu