Atšķirības starp "Birūni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
12. rindiņa: 12. rindiņa:
 
* Рожанская М.М. О реконструкции полного текста трактата ал-Бируни об удельных весах. // Историко-математические исследования, 7(42), 2002, с. 223-243.
 
* Рожанская М.М. О реконструкции полного текста трактата ал-Бируни об удельных весах. // Историко-математические исследования, 7(42), 2002, с. 223-243.
 
* Бируни Абу Райхан. Избранные произведения. (Памятники минувших поколений) - Изд-во АН УзССР: Ташкент, 1957
 
* Бируни Абу Райхан. Избранные произведения. (Памятники минувших поколений) - Изд-во АН УзССР: Ташкент, 1957
 +
* Абу-р-Райхан Мухаммед ибн Ахмед ал-Бируни. Собрание сведений для познания драгоценностей (Минералогия). / Перевод с арабского А. Белиницкого. / Серия: Классики науки. - Изд-во АН СССР: Москва. 1963 - c. 518
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. janvāris, plkst. 15.12

Al Biruni jeb Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni (ar. أبو الريحان محمد بن أحمد البيروني; pers. ابوریحان بیرون) - zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu.

Dzimis 973. gada 4. septembrī (datums vispārpieņemts, taču nav zināms precīzi) Kjatā (mūsd. Biruni Uzbekistānā), Dienvidhorezmas galvaspilsētā, tirdzniecības ceļu krustpunktā. Par bērnību un jaunību nav zināms praktiski nekas. Dzīvojis un mācījies pie matemātiķa Abū Nasera Mansura ibn Ali ibn Irāka, horezmšaha Abū Abdallaha brālēna. Bez dzimtās valodas, pārvaldījis 9 svešvalodas, t.sk. sanskritu, sīriešu, sengrieķu un latīņu valodas. Savus darbus rakstīja arābu valodā. Dzīvoja Kjatā, šaha Mamuna Irakīda galmā, pēc tam Kurganā, kalpojot kā zinātnieks un padomdevējs. Kur vadīja Horezmas Akadēmiju, kurā līdzās viņam strādāja tādas prominences kā medicīnas pamatlicējs Avicenna un algebras pamatlizējs al Horezmi. Kopš 1017. gada, pēc sultāna Mahmuda Gaznevida pavēles, uzturējās Gaznā, sultāna galmā. Vairākus gadus pavadīja Mahmudu tā Indijas karagājienos, kā rezultātā tapa fundamentālais darbs "Indiešu mācību, ar saprātu pieņemamu vai noraidāmu, izskaidrojumi" (1030.). Pēc Mahmuda nāves, saglabāja savu statusu un sultāna labvēlību arī tā dēla Masuda galmā, kad tapa viņa galvenais darbs, astronomijai veltītais "Masuda Kanons" (1037.). Turpinot antīkās filosofijas tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku, astronomiju, ģeodēziju, valodu rašanos un uzbūvi, medicīnu u.c. - radot vairāk nekā 150 traktātus par visdažādākajām tēmām. Sastādīja visaprtverošu pasaules vēstures hronoloģiju, visu sava laika medikamentu katalogu, ar sīku katra preparāta un metodes aprakstu, metālu, to sakausējumu un minerālu katalogu, izstrādāja terminu tulkošanas no vienas valodas otrā metodi, aprēķināja Zemes radiusu, ekliptikas leņķi pret ekvatoru, Saules un Mēness aptumsumu aprēķināšanas principus, izvirzīja hipotēzi, ka zvaigznes ir mazas saules, un kā uguns bumbas, atšķiras no planētām, u.c. Daudz ceļoja pa Centrālāziju, t.sk. ilgus gadus dzīvoja Indijā, kur kā padomnieks pavadīja Mahmudu Gaznevī tā karagājienos. Miris 1048. gada 9. decembrī Gaznā.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 18. lpp.

  • Бируни. Сборник статей. / Под ред. С. П. Толстова. - Москва/Ленинград, 1950
  • Булгаков П.Г. Жизнь и труды Беруни. - Фан: Ташкент, 1972
  • Матвиевская Г.П., Сираждинов С.Х. Абу Райхан Беруни и его математические труды. - Знание: Москва, 1978
  • Рожанская М.М. О реконструкции полного текста трактата ал-Бируни об удельных весах. // Историко-математические исследования, 7(42), 2002, с. 223-243.
  • Бируни Абу Райхан. Избранные произведения. (Памятники минувших поколений) - Изд-во АН УзССР: Ташкент, 1957
  • Абу-р-Райхан Мухаммед ибн Ахмед ал-Бируни. Собрание сведений для познания драгоценностей (Минералогия). / Перевод с арабского А. Белиницкого. / Серия: Классики науки. - Изд-во АН СССР: Москва. 1963 - c. 518

Resursi internetā par šo tēmu