Bizantijas impērija

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 30. novembris, plkst. 16.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Austrumromas impērija - valsts, kas 395. gadā sadaloties Senajai Romai izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Vēstures literatūrā zināma arī kā Bizantijas impērija (gr. Βυζαντινή αυτοκρατορία), Bizantija. Vislielākā tās teritorija bija VI gs., imperatora Justiniana I laikā. Ilgāk saglabājās verdzība, brīvo zemnieku kopienas un lielās pilsētas. Līdz 1204. gadam centralizēta monarhija, pēc tam feodāla monarhija. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, biežu valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja Osmaņu impērija.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.

  • Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского; Предисл. Р. Блока. — У-Фактория, Екатеринбург, 2005, ISBN 5-94799-474-7

Resursi internetā par šo tēmu