Bizantijas impērija

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 2. decembris, plkst. 21.46, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrumromas impērija
Shield byzantium.png
pastāv:
  • 395.-1204. g.
  • 1261.-1453. g.
galvaspilsēta: Konstantinopole
imperatori:
  • Arkadijs (395.-408. g.)
  • Teodosijs II (408.-450. g.)
  • Markians (450.-457. g.)
  • Leo I (457.-474. g.)
  • Leo II (474. g.)
  • Zenons (474.-491. g.)
  • Anastasijs I (491.-518. g.)
  • Justins I (518.-527. g.)
  • Justinians I (527.-565. g.)
  • Justins II (565.-578. g.)
  • Tiberijs II (578.-582. g.)
  • Mauricijs (582.-602. g.)
  • Foka (602.-610. g.)
  • Heraklijs (610.-641. g.)
  • Konstantins III (641. g.)
  • Konstants II (641.-668. g.)
  • Konstantins IV (668.-685. g.)
  • Justinians II (685.-695.; 705.-711. g.)
  • Leontijs (695.-698. g.)
  • Tiberijs III (698.-705. g.)
  • Filipiks (71..-713. g.)
  • Anastasijs II (713.-715. g.)
  • Teodosijs III (715.-717. g.)
  • Leo III (717.-741. g.)
  • Konstantins V (741.-775. g.)
  • Leo IV (775.-780. g.)
  • Konstantins VI (780.-797. g.)
  • Irina (797.-802. g.)
  • Nikefors I (802.-811. g.)
  • Staurakijs (803.-811. g.)
  • Mihaels I (811.-813. g.)
  • Leo V (813.-820. g.)
  • Mihaels II (820.-829. g.)
  • Teofils (829.-842. g.)
  • Mihaels III (842.-867. g.)
  • Basilejs I (867.-886. g.)
  • Leo VI (886.-912. g.)
  • Aleksandrs (912.-913. g.)
  • Konstantins VII (913.-920.; 945.-959. g.)
  • Romans I (920.-944. g.)
  • Romans II (959.-963. g.)
  • Basilejs II (963.; 976.-1025. g.)
  • Nikefors II (963.-969.. g.)
  • Joanns I (969.-976. g.)
  • Konstantins VIII (1025.-1028. g.)
  • Romans III (1028.-1034. g.)
  • Mihaels IV (1034.-1041. g.)
  • Mihaels V (1041.-1042. g.)
  • Zoje (1042. g.)
  • Konstantins IX (1042.-1055. g.)
  • Teodora (1055.-1056. g.)
  • Mihaels VI (1056.-1057. g.)
  • Isaks I (1057.-1059. g.)
  • Konstantins X (1059.-1067. g.)
  • Mihaels VII (1071.-1078. g.)
  • Nikefors III (1078.-1081. g.)
  • Aleksijs I (1081.-1118. g.)
  • Joanns II (1118.-1143. g.)
  • Manuels I (1143.-1180. g.)
  • Aleksijs II (1180.-1183. g.)
  • Androniks I (1183.-1185. g.)
  • Isaks II (1185.-1195.; 1203.-1204. g.)
  • Aleksijs III (1195.-1203. g.)
  • Aleksijs IV (1203.-1204. g.)
  • Aleksijs V (1204. g.)
  • Mihaels VIII (1261.-1282. g.)
  • Mihaels IX (1295.-1320. g.)
  • Androniks II (1272.-1321. g.)
  • Androniks III (1328.-1341. g.)
  • Joanns V (1341.-1376.; 1347.-1354.; 1379.-1390.; 1390.-1391. g.)
  • Matejs (1353.-1357. g.)
  • Joanns VI (1347.-1354. g.)
  • Androniks IV (1376.-1379. g.)
  • Joanns VII (1390. g.)
  • Manuels II (1391.-1425. g.)
  • Joanns VIII (1425.-1448. g.)
  • Konstantins XI (1449.-1453. g.)
Roman empire 395.jpg

Austrumromas impērija (gr. Βασιλεία τῶν Ῥωμαίων)- valsts, kas 395. gadā sadaloties Romas impērijai izveidojās tās teritorijas austrumu daļā un ar dažiem pārtraukumiem pastāvēja līdz 1453. gadam. Vēstures literatūrā zināma arī kā Bizantijas impērija (gr. Βυζαντινή αυτοκρατορία), Bizantija (gr. Βυζάντιο). Vislielākā tās teritorija bija VI gs., imperatora Justiniana I laikā. Ilgāk saglabājās verdzība, brīvo zemnieku kopienas un lielās pilsētas. Līdz 1204. gadam centralizēta monarhija, pēc tam feodāla monarhija. Tā kā ar likumu nebija noteikta troņa mantošanas kārtība, bieži valsts apvērsumi (no 107 imperatoriem tikai 42 mira dabīgā nāvē vai krita kaujas laukā - pārējie tika nogalināti vai piespiesti atteikties no troņa). 1453. gadā valsti iekaroja Osmaņu impērija.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Oströmische Reich, vai Byzantinische Reich
  • angliski: Eastern Roman Empire, vai Byzantine Empire
  • franciski: l’Empire romain d'orient, vai Empire byzantin
  • krieviski: Восточная Римская Империя, vai Византийская империя

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.

  • Гийу А. Византийская цивилизация. / Пер. с франц. Д. Лоевского; Предисл. Р. Блока. — У-Фактория, Екатеринбург, 2005, ISBN 5-94799-474-7
  • Дашков С.Б. Императоры Византии. - Москва, 1997

Resursi internetā par šo tēmu