Atšķirības starp "Blankenhageni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Blanckenhagen_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Blanckenhagen_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
fon '''Blankenhageni''' (vc. ''Blanckenhagen'', kr. ''фон Бланкенхаген'') latviešu literatūtā tradicionāli '''Blankenhāgeni''' - prūšu izcelsmes (Pomerānija) tirgotāju un muižnieku dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs kā mācītājs ieradās Pērnavā 1585. gadā no Štrālzundes. 1794. gadā dzimta saņēma ģerboni un dižciltību, 1795. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
+
fon '''Blankenhageni''' (vc. ''Blanckenhagen'', kr. ''фон Бланкенхаген'') latviešu literatūtā tradicionāli '''Blankenhāgeni''' - prūšu izcelsmes (Pomerānija) tirgotāju un muižnieku dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs kā mācītājs ieradās Pērnavā 1585. gadā no Štrālzundes. 1794. gadā dzimta saņēma ģerboni un dižciltību, 1795. gadā ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
  
 
Zināmākie pārstāvji ir XVII gs. estofils un igauņu literatūras pamatlicējs Simeons (''Simeon von Blankenhagen''), kā arī viens no spožākajiem XIX gs. intelektuāļiem Baltijā, [[Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā societāte|Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās societātes]] dibinātājs Peters Heinrihs (''Peter Heinrich von Blankenhagen'', 1723-?).  
 
Zināmākie pārstāvji ir XVII gs. estofils un igauņu literatūras pamatlicējs Simeons (''Simeon von Blankenhagen''), kā arī viens no spožākajiem XIX gs. intelektuāļiem Baltijā, [[Vidzemes Vispārderīgā un ekonomiskā societāte|Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās societātes]] dibinātājs Peters Heinrihs (''Peter Heinrich von Blankenhagen'', 1723-?).  

Versija, kas saglabāta 2017. gada 28. novembris, plkst. 12.31

Blanckenhagen Wappen.png

fon Blankenhageni (vc. Blanckenhagen, kr. фон Бланкенхаген) latviešu literatūtā tradicionāli Blankenhāgeni - prūšu izcelsmes (Pomerānija) tirgotāju un muižnieku dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs kā mācītājs ieradās Pērnavā 1585. gadā no Štrālzundes. 1794. gadā dzimta saņēma ģerboni un dižciltību, 1795. gadā – ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Zināmākie pārstāvji ir XVII gs. estofils un igauņu literatūras pamatlicējs Simeons (Simeon von Blankenhagen), kā arī viens no spožākajiem XIX gs. intelektuāļiem Baltijā, Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās societātes dibinātājs Peters Heinrihs (Peter Heinrich von Blankenhagen, 1723-?).

No cita nevar nepieminēt savulaik Eiropā visai populāro alkoholisko dzērienu "Allažu ķimelis", ko Blankenhagenu darītavā ražoja no 1823. līdz 1944. gadam.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Allažu (Gut Allasch), Veismaņu (Weißenstein), Drabešu (Drobusch), Ēbela (Rīgā) u.c. muižas.