Atšķirības starp "Bodēns Žans" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Žans Bodēns''' (1530.-1569.) | + | '''Žans Bodēns''' (''Jean Bodin'', 1530.-1569.) - jurists, domātājs. |
| − | Līdzīgi [[Aristotelis no Stagiras|Aristotelim]] uzskatīja, ka sabiedrība rodas no dabiskā stāvokļa, augot ģimenei. Sabiedrība ir radniecisku ģimeņu – saimniecisku vienību kopums, kura ietvaros notiek ražošana, tirdzniecība, reliģiskie rituāli. Sabiedrība veidojas neatkarīgi no cilvēku vēlmēm vai kādas citas gribas. Tā veidojusies vides, klimata u.c. faktoru ietekmē, stiprākajām ģimenēm vai to apvienībām pakļaujot vājākās. | + | Līdzīgi [[Aristotelis no Stagiras|Aristotelim]] uzskatīja, ka sabiedrība rodas no dabiskā stāvokļa, augot ģimenei. Sabiedrība ir radniecisku ģimeņu – saimniecisku vienību kopums, kura ietvaros notiek ražošana, tirdzniecība, reliģiskie rituāli. Sabiedrība veidojas neatkarīgi no cilvēku vēlmēm vai kādas citas gribas. Tā veidojusies vides, klimata u.c. faktoru ietekmē, stiprākajām ģimenēm vai to apvienībām pakļaujot vājākās. Aizstāvot Francijas karaļa suverenitāti un apšaubot ģenerālštatu tiesības lemt saistoši karalim, tajā pašā laikā atzina: nav pasaulē neviena karaļa, kurš varētu savus pavalstniekus ar nodokļiem aplikt patvaļīgi, bez viņu piekrišanas.<ref>Котляревский С.А. Конституционное государство. // Котляревский С.А. Конституционное государство. Юридические предпосылки русских Основных Законов. - Зерцало: Москва, 2004, c. 130-131, 135.</ref> |
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. februāris, plkst. 08.05
Žans Bodēns (Jean Bodin, 1530.-1569.) - jurists, domātājs.
Līdzīgi Aristotelim uzskatīja, ka sabiedrība rodas no dabiskā stāvokļa, augot ģimenei. Sabiedrība ir radniecisku ģimeņu – saimniecisku vienību kopums, kura ietvaros notiek ražošana, tirdzniecība, reliģiskie rituāli. Sabiedrība veidojas neatkarīgi no cilvēku vēlmēm vai kādas citas gribas. Tā veidojusies vides, klimata u.c. faktoru ietekmē, stiprākajām ģimenēm vai to apvienībām pakļaujot vājākās. Aizstāvot Francijas karaļa suverenitāti un apšaubot ģenerālštatu tiesības lemt saistoši karalim, tajā pašā laikā atzina: nav pasaulē neviena karaļa, kurš varētu savus pavalstniekus ar nodokļiem aplikt patvaļīgi, bez viņu piekrišanas.[1]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Котляревский С.А. Конституционное государство. // Котляревский С.А. Конституционное государство. Юридические предпосылки русских Основных Законов. - Зерцало: Москва, 2004, c. 130-131, 135.
