Bokseru dumpis
Bokseru dumpis jeb ihetuaņu sacelšanās (ķīn. 義和團起義, Yìhétuán Yùndòng; vc. Boxeraufstand, kr. ихэтуаньское восстание , боксёрское восстание) - plaša mēroga sacelšanās no 1899. gada vasaras līdz 1901. gada septembrim Ķīnā, ideoloģiski vērsta pret Rietumu valstu diktātu un klātbūtni, kuru vadīja slepenā biedrība Ihetuaņ ("Taisnīguma un miera vienības"), kurā bija apvienojušās daudzas cīņas mākslu (t.s. "ķīniešu boksa") skolas un grupas (tāpēc literatūrā dēvēta par "bokseru" dumpi). Sākās Šaņdunas provincē pēc tam, kad 1898. gada maijā Vācijas ekspedīcijas korpuss okupēja Cindao ostu. Kustība pieņēma aizvien plašākus apjomus un jau organizētas formas. Ar lozungu "Atbalstīsim Cin, iznīcināsim ārzemniekus" dumpinieki grāva kristiešu baznīcas un misionāru namus, vajāja kristīgos ķīniešus, iznīcināja ārzemnieku tirdzniecības punktus. Visu valsti pārņēma niknums pret impērijā saimniekojošajiem ārzemniekiem, kurus vainoja visās nelaimēs. Kaut arī valdība centās atjaunot kārtību, sacelšanās pletās plašumā, tai simpatizēja arī vietējās varas pārstāvji. 1899.-1900. gados tā pārņēma visu valsts centrālo daļu. 1900. gada maijā Rietumu lielvalstu sūtņu sanāksmē tika nolemts sūtīt uz Pekinu karaspēka papildus kontingentu, misiju un vēstniecību apsardzei. 10. jūnijā sākās kaujas starp dumpiniekiem un britu viceadmirāļa Edvarda Seimūra (Edward Hobart Seymour) komandētais 2000 karavīru lielo ekspedīcijas korpusu. No jūnijas līdz augustam sākās cīņas pašā galvaspilsētā, kur dumpinieki ielenca un neveiksmīgi mēģināja ieņemt Rietumu valstu vēstniecību kvartālu. Rietumu lielvalstis sakoncentrēja 54 000 karavīru lielu grupējumu intervencei Ķīnā. Daudz labāk apbruņotais apbruņotais un disciplinētais rietumvalstu karaspēks ātri pārvarēja ihetuaņu pretestību un 14. augustā ieņēma galvaspilsētu, nodedzināja to, pēc kā sacelšanās apsīka.
Literatūra par šo tēmu
- Ralph Erbar: „Peking muß rasiert werden“. Die europäischen Großmächte und der „Boxeraufstand“ in China 1900/01. // Praxis Geschichte. 4/1994, S. 12–16.
- Georg Hillebrecht: „Man wird wohl später sich schämen müssen, in China gewesen zu sein.“ Tagebuchaufzeichnungen des Assistenzarztes Dr. Georg Hillebrecht aus dem Boxerkrieg 1900–1902. - Eingeleitet und herausgegeben von Andreas E. Eckl. Eckl Verlag, Essen, 2006, ISBN 3-939886-00-9
- Deutschland in China. Bearbeitet von Expeditionsteilnehmern und illustriert von Th. Rocholl. - Bagel, Düsseldorf 1902
- Peter Fleming: Die Belagerung zu Peking. Zur Geschichte des Boxer-Aufstandes. - Eichborn: Frankfurt, 1997, ISBN 3-8218-4155-9
- Tilemann Grimm: Die Boxerbewegung in China 1898–1901. // Historische Zeitschrift. Bd. 224, München 1977, S. 615–634.
- Gerd Kaminski: Der Boxeraufstand – entlarvter Mythos. - Löcker Verlag: Wien, 2000, ISBN 3-85409-325-X
- Das Deutsche Reich und der Boxeraufstand. / Susanne Kuß, Bernd Martin (Hrsg.) - Iudicium: München, 2002, ISBN 3-89129-781-5
- Georg Lehner, Monika Lehner. Österreich-Ungarn und der „Boxeraufstand“ in China. - StudienVerlag: Insbruck u. a. 2002, ISBN 3-7065-1713-2
- Kolonialkrieg in China. Die Niederschlagung der Boxerbewegung 1900–1901. / Mechthild Leutner, Klaus Mühlhahn (Hrsg.) - Berlin, 2007, ISBN 978-3-86153-432-7
- Bernd Martin. Soldatische Radikalisierung und Massaker. Das deutsche erste und Zweite Seebataillon im Einsatz im „Boxerkrieg“ in China 1900. // Militärgeschichtliche Zeitschrift. 69 (2010), ISSN 0026-3826, S. 221–241.
- Diana Preston: Rebellion in Peking. Die Geschichte des Boxeraufstands. - DVA: Stuttgart, 2001, ISBN 3-421-05407-X
