Atšķirības starp "Brauni-Kamī" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Graf_Browne-Camus.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Graf_Browne-Camus.png|thumb|200px|]] | ||
| − | grāfi '''Brauni de Kamī''' (''Grafen Browne de Camus'', kr. ''графы Броуны де Камю'') - īru izcelsmes (XVI gs. kā katoļi zaudējuši lielāko daļu īpašumu un pārcēlās uz kontinentu - 3 atzari: Brauni–Brauni, Brauni de Kamī un Brauni de Montēņi) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Georgs Brauns (kr. ''Юрий Юрьевич Броун де Камю'', 1698.-1792.) dzimis Īrijā, aristokrātiskā katoļu dzimtā. 1725. gadā izceļojis uz kontinentu, kur izvēlējies militāro karjeru vācu zemēs, 1730. gadā iestājies Krievijas impērijas armijā. Realizējis spožu karjeru, kļūstot par vienu no ievērojamākajiem Krievijas virsniekiem, [[ģenerālanšefs]], 1773. gadā iecelts par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]], no 1762. gada Vidzemes gubernators, Rīgas ģenerālgubernators (1762.-1792.). Braunam bija 3 dēli no pirmās laulības – visi miruši jau tēvam dzīvam esot, - otrajā laulībā piedzima dēls Johans Georgs grāfs fon Brauns-Kamī (kr. ''Иван Юрьевич Броун де Камю, Иван Юрьевич Броун-Камус''), vēlāk infantērijas Keksholmas pulka pulkvedis, Maltas ordeņa bruņinieks, un divas meitas. Pildot dienestu Vīnē, Johans | + | grāfi '''Brauni de Kamī''' (''Grafen Browne de Camus'', kr. ''графы Броуны де Камю'') - īru izcelsmes (XVI gs. kā katoļi zaudējuši lielāko daļu īpašumu un pārcēlās uz kontinentu - 3 atzari: Brauni–Brauni, Brauni de Kamī un Brauni de Montēņi) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Georgs Brauns (kr. ''Юрий Юрьевич Броун де Камю'', 1698.-1792.) dzimis Īrijā, aristokrātiskā katoļu dzimtā. 1725. gadā izceļojis uz kontinentu, kur izvēlējies militāro karjeru vācu zemēs, 1730. gadā iestājies Krievijas impērijas armijā. Realizējis spožu karjeru, kļūstot par vienu no ievērojamākajiem Krievijas virsniekiem, [[ģenerālanšefs]], 1773. gadā iecelts par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]], no 1762. gada Vidzemes gubernators, Rīgas ģenerālgubernators (1762.-1792.). Braunam bija 3 dēli no pirmās laulības – visi miruši jau tēvam dzīvam esot, - otrajā laulībā piedzima dēls Johans Georgs grāfs fon Brauns-Kamī (kr. ''Иван Юрьевич Броун де Камю, Иван Юрьевич Броун-Камус''), vēlāk infantērijas Keksholmas pulka pulkvedis, Maltas ordeņa bruņinieks, un divas meitas. Pildot dienestu Vīnē, Johans ar sievu, kas bija spoža pianiste amatiere, bija jaunā Bēthovena mecenāti (acīmredzot tāpēc Brauniem veltīts trīs trio un trīs sonātes klavierēm). Ar Johana nāvi dzimta iznīka. |
No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Siguldas, Smiltenes, Ķempju, Pienavas muižas. | No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Siguldas, Smiltenes, Ķempju, Pienavas muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. oktobris, plkst. 16.29
grāfi Brauni de Kamī (Grafen Browne de Camus, kr. графы Броуны де Камю) - īru izcelsmes (XVI gs. kā katoļi zaudējuši lielāko daļu īpašumu un pārcēlās uz kontinentu - 3 atzari: Brauni–Brauni, Brauni de Kamī un Brauni de Montēņi) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Georgs Brauns (kr. Юрий Юрьевич Броун де Камю, 1698.-1792.) dzimis Īrijā, aristokrātiskā katoļu dzimtā. 1725. gadā izceļojis uz kontinentu, kur izvēlējies militāro karjeru vācu zemēs, 1730. gadā iestājies Krievijas impērijas armijā. Realizējis spožu karjeru, kļūstot par vienu no ievērojamākajiem Krievijas virsniekiem, ģenerālanšefs, 1773. gadā iecelts par Sv. Romas impērijas grāfu, no 1762. gada Vidzemes gubernators, Rīgas ģenerālgubernators (1762.-1792.). Braunam bija 3 dēli no pirmās laulības – visi miruši jau tēvam dzīvam esot, - otrajā laulībā piedzima dēls Johans Georgs grāfs fon Brauns-Kamī (kr. Иван Юрьевич Броун де Камю, Иван Юрьевич Броун-Камус), vēlāk infantērijas Keksholmas pulka pulkvedis, Maltas ordeņa bruņinieks, un divas meitas. Pildot dienestu Vīnē, Johans ar sievu, kas bija spoža pianiste amatiere, bija jaunā Bēthovena mecenāti (acīmredzot tāpēc Brauniem veltīts trīs trio un trīs sonātes klavierēm). Ar Johana nāvi dzimta iznīka.
No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Siguldas, Smiltenes, Ķempju, Pienavas muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Stepermanis, M. Zemnieku nemieri Vidzemē. – Rīga, 1956, 70.-71. lpp.
