Atšķirības starp "Breverni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Brevern_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Brevern_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Breverni''' (vc. ''von Brevern'', kr. ''фон Бреверн'') - muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir kāds Johans Breverns, (1616.-1700.) no Silēzijas, vēlāk Rīgas [[superintendants]]. Divreiz precējies. Otrajā laulībā piedzimis dēls Hermanis, kuru Zviedrijas karalis Kārlis XI 1694. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, kopš 1717. gada, tūlīt pēc Krievijas justīcijas kolēģijas izveidošanas, kļuva par kolēģijas viceprezidentu un īsteno padomnieku. Hermaņa dēls Karls (1704.-1744.) - Krievijas impērijas slepenpadomnieks, diplomāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas 4. prezidents (1740.-1741.), imperatores Elizabetes konferencministrs. Arī citi Breverni, pateicoties savai izglītotībai un audzināšanai, ieņēma augstus amatus impērijā, piemēram, Kristofs Engelbrehts fon Breverns (''Christoph Engelbrecht von Brevern'') bija Kurzemes gubernators (1827.–1853.), šo pašu amatu ieņēma (1858.–1868.) arī Johans fon Breverns (''Johann von Brevern''). | + | fon '''Breverni''' (vc. ''von Brevern'', kr. ''фон Бреверн'') - muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir kāds Johans Breverns, (1616.-1700.) no Silēzijas, vēlāk Rīgas [[superintendants]]. Divreiz precējies. Otrajā laulībā piedzimis dēls Hermanis, kuru Zviedrijas karalis Kārlis XI 1694. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, kopš 1717. gada, tūlīt pēc Krievijas justīcijas kolēģijas izveidošanas, kļuva par kolēģijas viceprezidentu un īsteno padomnieku. Hermaņa dēls Karls (1704.-1744.) - Krievijas impērijas slepenpadomnieks, diplomāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas 4. prezidents (1740.-1741.), imperatores Elizabetes konferencministrs. Arī citi Breverni, pateicoties savai izglītotībai un audzināšanai, ieņēma augstus amatus impērijā, piemēram, Kristofs Engelbrehts fon Breverns (''Christoph Engelbrecht von Brevern'') bija Kurzemes gubernators (1827.–1853.), šo pašu amatu ieņēma (1858.–1868.) arī Johans fon Breverns (''Johann von Brevern''). Pateicoties dzimtas tradīcijai veidot plašas bibliotēkas, līdz mūsu dienām saglabājies no justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (1663.-1721.) kolekcijas nākušais [[Helmsa hronika|Helmsa hronikas Breverna noraksts]]. |
1852. gada 11. decembrī pēc [[Igaunijas guberņa]]s muižnieka, Zviedrijas grāfa Magnusa de Lagardi lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram Jāņa dēlam Brēvernam (''Александр Иванович Бреверн'') tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju [[Breverni de la Gardi|Breverna de Lagardi]] uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī de la Gardi dzimta neiznīktu. | 1852. gada 11. decembrī pēc [[Igaunijas guberņa]]s muižnieka, Zviedrijas grāfa Magnusa de Lagardi lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram Jāņa dēlam Brēvernam (''Александр Иванович Бреверн'') tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju [[Breverni de la Gardi|Breverna de Lagardi]] uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī de la Gardi dzimta neiznīktu. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. oktobris, plkst. 08.14
fon Breverni (vc. von Brevern, kr. фон Бреверн) - muižniecības dzimta Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir kāds Johans Breverns, (1616.-1700.) no Silēzijas, vēlāk Rīgas superintendants. Divreiz precējies. Otrajā laulībā piedzimis dēls Hermanis, kuru Zviedrijas karalis Kārlis XI 1694. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, kopš 1717. gada, tūlīt pēc Krievijas justīcijas kolēģijas izveidošanas, kļuva par kolēģijas viceprezidentu un īsteno padomnieku. Hermaņa dēls Karls (1704.-1744.) - Krievijas impērijas slepenpadomnieks, diplomāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas 4. prezidents (1740.-1741.), imperatores Elizabetes konferencministrs. Arī citi Breverni, pateicoties savai izglītotībai un audzināšanai, ieņēma augstus amatus impērijā, piemēram, Kristofs Engelbrehts fon Breverns (Christoph Engelbrecht von Brevern) bija Kurzemes gubernators (1827.–1853.), šo pašu amatu ieņēma (1858.–1868.) arī Johans fon Breverns (Johann von Brevern). Pateicoties dzimtas tradīcijai veidot plašas bibliotēkas, līdz mūsu dienām saglabājies no justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (1663.-1721.) kolekcijas nākušais Helmsa hronikas Breverna noraksts.
1852. gada 11. decembrī pēc Igaunijas guberņas muižnieka, Zviedrijas grāfa Magnusa de Lagardi lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram Jāņa dēlam Brēvernam (Александр Иванович Бреверн) tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju Breverna de Lagardi uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī de la Gardi dzimta neiznīktu.
