Atšķirības starp "Brimmera-Borkovska kabinets" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (23 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brimmera- | + | '''Brimmera-Borkovska kabinets''' – [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s Ministru kabinets laikā no 1919. gada 26. aprīļa līdz 10. maijam, nācis pie varas [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] rezultātā. |
| − | 27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes | + | Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja: |
| + | * ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | ||
| + | * finanšu un pagaidu kara ministrs (ministra v.i.) - [[Seskovs Juris|Juris Seskovs]] | ||
| + | * tieslietu ministrs - Dr. Pauls Sokolovskis | ||
| + | * ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) | ||
| + | * zemkopības ministrs - Krišjānis Sleinis | ||
| + | * apgaismošanas ministrs - J. Kupčs | ||
| + | * tirdzniecības un rūpniecības un pagaidu apgādības ministrs - Valters Iršiks | ||
| + | * satiksmes un darba ministrs K. Burkevics | ||
| + | * valsts kontrolieris J. Arājs | ||
| + | |||
| + | Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu". | ||
| + | |||
| + | 27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes sabiedriskais darbinieks un luterāņu mācītājs [[Niedra Andrievs|A. Niedra]], iesaistoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un jauno kabinetu. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pielaisti arī kādi nelatvieši. Piedāvāja dot nelatviešiem 4 no 12 ministru portfeļiem, taču K. Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns [[Niedras valdība|Ministru kabinets A. Niedras vadībā]]. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 217.-218. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 19. janvāris, plkst. 22.05
Brimmera-Borkovska kabinets – Latvijas Republikas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919. gada 26. aprīļa līdz 10. maijam, nācis pie varas 16. aprīļa puča rezultātā.
Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja:
- ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors O.Borkovskis (Oskar Borlcowsky, Borkowsky)
- finanšu un pagaidu kara ministrs (ministra v.i.) - Juris Seskovs
- tieslietu ministrs - Dr. Pauls Sokolovskis
- ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- zemkopības ministrs - Krišjānis Sleinis
- apgaismošanas ministrs - J. Kupčs
- tirdzniecības un rūpniecības un pagaidu apgādības ministrs - Valters Iršiks
- satiksmes un darba ministrs K. Burkevics
- valsts kontrolieris J. Arājs
Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu".
27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes sabiedriskais darbinieks un luterāņu mācītājs A. Niedra, iesaistoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un jauno kabinetu. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pielaisti arī kādi nelatvieši. Piedāvāja dot nelatviešiem 4 no 12 ministru portfeļiem, taču K. Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns Ministru kabinets A. Niedras vadībā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 217.-218. lpp. ISBN 9984-00-395-7
