Atšķirības starp "Brinkeni" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, bruņniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. Viņa dēls Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.), tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, ieņēma Sēlpils apriņķa maršala amatu, viņam piederēja Gulbenes muiža (Vaiņodes pag.). | Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, bruņniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. Viņa dēls Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.), tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, ieņēma Sēlpils apriņķa maršala amatu, viņam piederēja Gulbenes muiža (Vaiņodes pag.). | ||
| − | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (''Spahrenhof''), [[Rūmene|Rūmenes]], u.c. [[muiža]]s. | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 12. augusts, plkst. 07.29
baroni fon den Brinkeni (vc. von und Baron von den Brincken; kr. фон ден Бринкен) - sena Livonijas muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā Ordeņa vasaļi. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1855. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts).
Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, bruņniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. Hercoga Kārļa (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. Viņa dēls Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.), tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, ieņēma Sēlpils apriņķa maršala amatu, viņam piederēja Gulbenes muiža (Vaiņodes pag.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (Spahrenhof), Rūmenes, u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.
