Atšķirības starp "Brinkeni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(19 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Barons|baroni]] '''fon Brinkeni'' (''von Brincken'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts).
+
[[Attēls:Baron_Brincken_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 +
'''fon den Brinkeni''' (vc. ''von und Baron von den Brincken''; kr. ''фон ден Бринкен'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Pirmie Brinkeni ienākuši Baltijā XV gs. kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu apstiprināja Brinkenu tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu (1862. pārapstiprināts).
  
Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, muižniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. Viņa dēls Gerhards f. den Brinkens (1775.-1836.), tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, ieņēma Sēlpils apriņķa maršala amatu, viņam piederēja Gulbenes muiža (Vaiņodes pag.).
+
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu [[pilskungs]], [[brigadieris]], bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa [[kambarkungs]], kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa [[maršals]] Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); Krievijas armijas ģenerālis [[Brinkens Aleksandrs fon den|Aleksandrs fon den Brinkens]] (1859-1917), ievērojamā dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (''Gertrud von den Brincken'', 1892.-1982.).
  
Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]]
+
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (''Spahrenhof'', mūsd. Spāre), [[Rūmene|Rūmenes]], Gulbenes (Vaiņodes pag.), Jaunmoku (''[[Neu-Mocken]]'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
9. rindiņa: 10. rindiņa:
 
* Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.
 
* Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [http://www.geni.com/search?search_type=people&names=von+den+Brincken von den Brincken - geni.com]
 +
* [http://de.academic.ru/dic.nsf/dewiki/2285878 Brincken (Adelsgeschlecht) // Academic dictionaries and encyclopedias]
 +
* [http://www.baltische-ritterschaften.de/Englische%20Version/Courland_Genealogy.htm Genealogie Kurland]
 +
 
 +
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 28. septembris, plkst. 05.26

Baron Brincken Wappen.png

fon den Brinkeni (vc. von und Baron von den Brincken; kr. фон ден Бринкен) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Pirmie Brinkeni ienākuši Baltijā XV gs. kā Ordeņa vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Ar 1855. gada Senāta ukazu apstiprināja Brinkenu tiesības uz baronu titulu (1862. pārapstiprināts).

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu pilskungs, brigadieris, bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, Hercoga Kārļa (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa kambarkungs, kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa maršals Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); Krievijas armijas ģenerālis Aleksandrs fon den Brinkens (1859-1917), ievērojamā dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892.-1982.).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (Spahrenhof, mūsd. Spāre), Rūmenes, Gulbenes (Vaiņodes pag.), Jaunmoku (Neu-Mocken) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.

Resursi internetā par šo tēmu