Atšķirības starp "Bruņas" versijām
m |
m (→) |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
Attēls:Bruninieks_XIIIgs_sakums.jpg|Rietumeiropas bruņinieks, XIII gs. pirmā puse | Attēls:Bruninieks_XIIIgs_sakums.jpg|Rietumeiropas bruņinieks, XIII gs. pirmā puse | ||
Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|sengrieķu [[Hoplīti|hoplīta]] bruņas, IV gs. p.m.ē. | Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|sengrieķu [[Hoplīti|hoplīta]] bruņas, IV gs. p.m.ē. | ||
| + | Attēls:Bruninieks_1450.jpg|t.s. itāļu tipa bruņas, XV gs. vidus | ||
Attēls:Rajput_Armour.jpg|[[radžputi|radžputa]] bruņas, XVI-XVIII gs. | Attēls:Rajput_Armour.jpg|[[radžputi|radžputa]] bruņas, XVI-XVIII gs. | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 12. marts, plkst. 13.02
Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas karadarbības laikā sargā tos no savainojumiem. Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).
Skat. arī: bruņinieks
Rietumeiropas bruņinieku bruņu dizaina evolūcijas vizuāla rekonstrukcija
Rietumeiropas bruņinieks, XIII gs. pirmā puse
sengrieķu hoplīta bruņas, IV gs. p.m.ē.
t.s. itāļu tipa bruņas, XV gs. vidus
radžputa bruņas, XVI-XVIII gs.
Literatūra par šo tēmu
- Atgāzis Māris. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 21.-53. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Medieval armours : history and evolution
- Charles John Ffoulkes. Armour & Weapons. - Univ. of Oxford: London, 1909
