Atšķirības starp "Bruņas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Armour.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Armour.png|right|thumb|200px|]]
−
'''Bruņas''' (angl. ''armour'', kr. ''доспехи'') - no stingra materiāla veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, [[Tans|tanku]]) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas ''bruņas'', kas karadarbības laikā sargā tos no savainojumiem. Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. ''bruņām'' pieder: [[vairogs]], [[bruņucepure]], [[barmica]], [[uzroči]], [[kājsargi]], [[bruņukrekls]], [[kirasa]] u.c. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).
+
'''Bruņas''' (angl. ''armour'', kr. ''доспехи'') - no stingra materiāla - auduma, ādas vai metāla, -veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, [[Tans|tanku]]) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas kaujas laikā sargā tos no savainojumiem.  
 +
 
 +
Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. ''bruņām'' pieder: [[vairogs]], [[bruņucepure]], [[barmica]], [[uzroči]], [[kājsargi]], [[bruņukrekls]], [[kirasa]] u.c. 15. gs. Eiropā pilns bruņinieka aprīkojums svēra aptuveni 30-40 kg. Individuālās bruņas pārstāja lietot jaunajos laikos, kad kaujas laukā sāka dominēt lielas kājnieku masas, kuras šādi neapbruņot (specifiskākajās karaspēka daļās saglabājās bruņucepures un kirasas).
  
 
Skat. arī: [[bruņinieks]]
 
Skat. arī: [[bruņinieks]]
21. rindiņa: 23. rindiņa:
 
Attēls:Bruninieks_1450.jpg|Rietumeiropa, XV gs. vidus
 
Attēls:Bruninieks_1450.jpg|Rietumeiropa, XV gs. vidus
 
Attēls:Bruninieks_1450-1500.jpg|Rietumeiropa, XV gs. otrā puse
 
Attēls:Bruninieks_1450-1500.jpg|Rietumeiropa, XV gs. otrā puse
 +
Attēls:Turnira_brunas_XVgs.jpg|turnīra bruņas, XV gs.
 
Attēls:Bruninieks_XVgs.jpg|Rietumeiropa, XV gs.
 
Attēls:Bruninieks_XVgs.jpg|Rietumeiropa, XV gs.
 
Attēls:Bruninieks_1525.jpg|Rietumeiropa, XVI gs. pirmā puse
 
Attēls:Bruninieks_1525.jpg|Rietumeiropa, XVI gs. pirmā puse
38. rindiņa: 41. rindiņa:
 
* [http://www.aceros-de-hispania.com/medieval-armours.htm Medieval armours : history and evolution]
 
* [http://www.aceros-de-hispania.com/medieval-armours.htm Medieval armours : history and evolution]
 
* [http://www.gutenberg.org/files/41676/41676-h/41676-h.htm Charles John Ffoulkes. Armour & Weapons. - Univ. of Oxford: London, 1909]
 
* [http://www.gutenberg.org/files/41676/41676-h/41676-h.htm Charles John Ffoulkes. Armour & Weapons. - Univ. of Oxford: London, 1909]
 +
* [http://avaxhome.unblocker.xyz/ebooks/history_military/The_Knight_and_the_Blast_Furnace_9004124985.html Alan Williams. The Knight and the Blast Furnace: A History of the Metallurgy of Armour in the Middle Ages & the Early Modern Period.]
 
----
 
----
 
* [http://www.mythbbs.net/bbs/archiver/?tid-3759.html 甲胄收藏专业论坛 (muzejos izstādīto paraugu kolekcija, diemžēl bez atšifrējuma un avotu norādes)]
 
* [http://www.mythbbs.net/bbs/archiver/?tid-3759.html 甲胄收藏专业论坛 (muzejos izstādīto paraugu kolekcija, diemžēl bez atšifrējuma un avotu norādes)]
45. rindiņa: 49. rindiņa:
 
* [http://annals.xlegio.ru/evrope/behaym/behaym01.htm Оборонительное оружие и снаряжение. // Вендален Бехайм. Энциклопедия оружия.]
 
* [http://annals.xlegio.ru/evrope/behaym/behaym01.htm Оборонительное оружие и снаряжение. // Вендален Бехайм. Энциклопедия оружия.]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/86649 Бригантина (доспех) - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/86649 Бригантина (доспех) - Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://www.milhist.info/2015/08/18/schindler_2/ Шиндлер О.В. Смена доспешной моды на Руси во второй половине XV в. (Электронный ресурс) // История военного дела: исследования и источники. — 2015. — Специальный выпуск V. Стояние на реке Угре 1480-2015. — Ч.I. – C. 72-97]
  
 
[[Kategorija:Bruņas]]
 
[[Kategorija:Bruņas]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 15. aprīlis, plkst. 19.38

Armour.png

Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla - auduma, ādas vai metāla, -veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas kaujas laikā sargā tos no savainojumiem.

Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, barmica, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. 15. gs. Eiropā pilns bruņinieka aprīkojums svēra aptuveni 30-40 kg. Individuālās bruņas pārstāja lietot jaunajos laikos, kad kaujas laukā sāka dominēt lielas kājnieku masas, kuras šādi neapbruņot (specifiskākajās karaspēka daļās saglabājās bruņucepures un kirasas).

Skat. arī: bruņinieks

  • sengrieķu hoplīta bruņas, IV gs. p.m.ē.

  • radžputa bruņas, XVI-XVIII gs.

  • Rietumeiropas bruņu dizaina evolūcija

  • Rietumeiropa, XIII gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, XIII gs. vidus

  • Rietumeiropa, XIII gs. otrā puse

  • Rietumeiropa, XIV gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, zirga aprīkojums XIV gs.

  • Rietumeiropa, XIV gs. vidus

  • Rietumeiropa, XIV gs. otrā puse

  • Rietumeiropa, XV gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, XV gs. vidus

  • Rietumeiropa, XV gs. otrā puse

  • turnīra bruņas, XV gs.

  • Rietumeiropa, XV gs.

  • Rietumeiropa, XVI gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, XVI gs. vidus

  • Rietumeiropa, XVI gs. otrā puse

  • Rietumeiropa, XVI gs. beigas

Literatūra par šo tēmu

  • Atgāzis Māris. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 21.-53. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņas&oldid=73290"