Apskatīt Cēsu kājnieku pulks izejas kodu

[[Attēls:Cesu_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]]
Latvijas armijas '''2. Cēsu kājnieku pulks''' (23.03.1919.-07.08.1919.) jeb '''5. Cēsu kājnieku pulks''' (07.08.1919.-08.1940.) - Latvijas bruņoto spēku formējums [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, izveidots Tērbatā, 1919. gada 23. martā no [[Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulka]] Rezerves bataljona un 27.03. izdalīta kā atsevišķa vienība. Komandieri:
* pulkvedis-leitnants K.Berķis (23.03.1919.-15.07.1919.)
* kapteinis K.Pencis (15.07.1919.-04.01.1920.)
* pulkvedis-leitnants J.Liepiņš (04.01.1920.-08.1921.)
* pulkvedis F.Virsaitis (12.07.1921.-21.06.1934.)
* pulkvedis Ž.Bahs (28.07.1934.-21.05.1936.)
* pulkvedis P.Hasmanis (28.05.1936.-22.12.1937.)
* pulkvedis A.Tone (22.12.1937.-29.11.1939.)
* pulkvedis Ž.Briesma (29.11.1939.007.1940.)

Rezerves bataljonu papildināja ar Igaunijas armijas ieņemtajos Ziemeļlatvijas pagastos mobilizētajiem, latviešu karagūstekņiem Igaunijā un dezertieriem no [[LSPR armija]]s, līdz 18. maijā pārformēja par pulku (35 virsnieki, 3 ārsti, 12 kara ierēdņi, 53 instruktori un 1505 kareivji). Administratīvi pulks bija pakļauts [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i, bet apgādes un militārā ziņā - Igaunijas armijas vadībai. 21. maijā pārdislocēts uz Rūjienu Igaunijas 3. divīzijas pakļautībā. 26. maijā 4. rotu piekomandēja [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks|Ziemeļlatvijas partizānu pulkam]] (kom. kapteinis A.Aparnieks), bet pats pulks 29. maijā devās uz fronti. 3. jūnijā notika pulka pirmā kauja ar [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] jeb landesvēra ritmeistara H. fon Manteifela vadītajiem 3 eskadroniem un 2 kājnieku bataljoniem - t.s. [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] aizsākums. Cēsīs no brīvprātīgajiem saformēja vēl 4. rotu, [[Cēsu pulka skolnieku rota|8. rotu]] un 9. rotu. 6. jūnijā trīs pulka rotas iesaistījās sadursmēs pie Cēsīm. Ciešot sakāvi, atkāpās uz Raunas upes labo krastu. 23. jūnijā pulka 1. rota atbalstīja Igaunijas armijas uzbrukumu Cēsīm un pilsētas ieņemšanu. Landesvēram atkāpjoties, pulks ieņēma Līgatni (24.06.), Siguldu (25.06.), Ropažus (27.06.) 29. jūnijā pulka 2. un 3. bataljoni izcīnīja nopietnu kauju ar zemessargiem Mazās Juglas upes labajā krastā. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] pulks tika iekļauts jaunformējamajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] un 6. jūlijā iegāja ieņemtajā Rīgā. Pēc reorganizācijas, 1919. gada 7. augustā pulku pārdēvēja par '''5. Cēsu kājnieku pulku'''.

1919. gada oktobra sākumā, briestot [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] konfliktam ar [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]], 5. Cēsu pulks no Rīgas devās Mītavas (mūsd. Jelgava) virzienā, atspiežot bermontiešu patruļas un pārņemot teritoriju savā kontrolē. 8. oktobrī notika pulka (8. un 11 rotas) pirmā bruņotā sadursme ar pretinieku. 9. oktobrī pulks cieta sakāvi kaujā ar [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsdivīziju]], atkāpās uz Torņakalnu, tad evakuējās uz Daugavas labo krastu, kur ieņēma frontes sektoru no Kuzņecova fabrikas līdz Salaspilij. Pulka desants pāri upei (15.10.) bija neveiksmīgs, taču 11.11. tam izdevās šķērsot upi un sakaut pretinieku, uzsākot virzīšanos Plakanciema, Kalnamuižas, Ķekavas un Garozas virzienā. 23.11. pulku nosūtīja rezervē uz Lielvircavas un Mazplatones muižu apvidu, 11.12. Pārvietoja uz Mežmuižas un Žagares apvidu. 1920. gada 18. janvārī pulks tika pārvietots uz Latgales fronti, kur ieradās janvāra beigās un februāra sākumā. Oktobrī to pārdislocēja uz Daugavpili garnizona dienestam, bet 01.11. pulku izvietoja Lietuvas pierobežā. 1921. gada martā pulks tika pārdislocēts uz Rīgu un izvietojās kazarmās pie Grīziņkalna.

Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Ventspils kājnieku pulks|Ventspils kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 243. strēlnieku pulks (kom pulkv. V. Bruņinieks).

==  ==
<center><gallery>
Attēls:Zemitans-NLA-early-1919.jpg|jauniesauktie
Attēls:Cesu_2_rotas_1_vads_1919.jpg|2. rotas 1. vada karavīri
Attēls: Cesu_pulks_07_1919.jpg|sardze uz tilta, Rīga
Attēls:Skolnieku_rota_1919.jpg|Skolnieku rota
</gallery></center>

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 221.-222., 232. lpp. ISBN 9984-00-395-7
* Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
* Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
* Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
* Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
* Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
* Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
* Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
* Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://www.latvietislatvija.com/Cesu_kajnieku_pulka.htm Cēsu kājnieku pulka tālākā izveidošana.]
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu]
* [http://www.latvietislatvija.com/Cesu_pulka_izveidosanas.htm Cēsu pulka izveidošanās un notikumi pirms kaujas pie Cēsīm 6. jūnijā // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.]

[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]