Atšķirības starp "Cars" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Cars''' (no lat. ''caesar'' - no [[Jūlijs Cēzars|Gaja Jūlija Cēzara]] vārda - sensl. ''Цьсарь'', ''Kесарь'', gr. ''Kαῖσαρ'', kr. ''Царь'', vāc. ''Zar'', angl. ''Tsar'', bulg. un serb. ''Цар'') – | + | '''Cars''' (no lat. ''caesar'' - no [[Jūlijs Cēzars|Gaja Jūlija Cēzara]] vārda - sensl. ''Цьсарь'', ''Kесарь'', gr. ''Kαῖσαρ'', kr. ''Царь'', vāc. ''Zar'', angl. ''Tsar'', bulg. un serb. ''Цар'') – augstākā [[Monarhs|monarha]] tituls Austrumeiropā viduslaikos un jaunajos laikos ([[Bulgārijas valsts|Bulgārijā]] 917.-1397., [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] 1547.-1721., [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1721.-1917., [[Bulgārijas cariste|Bulgārijas caristē]] 1908.-1946., u.c. dienvidaustrumslāvu valstīs). Sieviešu dzimtē '''cariene''' (kr. ''Царица''), arī nekronēta laulātā draudzene. '''Carevna''' (kr. ''Царевна'') – cara vai carienes meita. '''Carevičs''' (kr. ''Царевич'') – cara vai carienes dēls; arī tituls kā tāds, piemēram, Sibīrijas hana Kučuma pēcnācējiem bija tituls „Sibīrijas careviči“ (kr. ''царевичи Сибирские''). '''Cesarevičs''' (kr. ''Цесаревич'') – cara troņmantnieks; '''cesarevna''' (kr. ''Цесаревна'') – troņmantnieka laulātā draudzene. Krievijas vēstures avotos par cariem tiek dēvēti [[Zelta orda]]s [[Hans|hani]] un to varas pārmantotāji (Astrahaņas, Kazaņas un Krimas hani), bet attiecībā uz senkrievu zemēm, pirmais šo titulu sāka lietot Maskavas lielkņazs Joans III 1514. gadā. |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://kogni.ru/text/titul.pdf Пчелов Е.В. Объектный титул русских государей: особенности структуры и принципы формирования. (.pdf)] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 14. augusts, plkst. 12.16
Cars (no lat. caesar - no Gaja Jūlija Cēzara vārda - sensl. Цьсарь, Kесарь, gr. Kαῖσαρ, kr. Царь, vāc. Zar, angl. Tsar, bulg. un serb. Цар) – augstākā monarha tituls Austrumeiropā viduslaikos un jaunajos laikos (Bulgārijā 917.-1397., Maskavas caristē 1547.-1721., Krievijas impērijā 1721.-1917., Bulgārijas caristē 1908.-1946., u.c. dienvidaustrumslāvu valstīs). Sieviešu dzimtē cariene (kr. Царица), arī nekronēta laulātā draudzene. Carevna (kr. Царевна) – cara vai carienes meita. Carevičs (kr. Царевич) – cara vai carienes dēls; arī tituls kā tāds, piemēram, Sibīrijas hana Kučuma pēcnācējiem bija tituls „Sibīrijas careviči“ (kr. царевичи Сибирские). Cesarevičs (kr. Цесаревич) – cara troņmantnieks; cesarevna (kr. Цесаревна) – troņmantnieka laulātā draudzene. Krievijas vēstures avotos par cariem tiek dēvēti Zelta ordas hani un to varas pārmantotāji (Astrahaņas, Kazaņas un Krimas hani), bet attiecībā uz senkrievu zemēm, pirmais šo titulu sāka lietot Maskavas lielkņazs Joans III 1514. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
