Atšķirības starp "Cietums" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Cietums''' (an. ''prison'', vc. ''Gefängnis'', kr. ''тюрма'') - ieslodzījuma vieta brīvības atņemšanas soda izciešanai.
 
'''Cietums''' (an. ''prison'', vc. ''Gefängnis'', kr. ''тюрма'') - ieslodzījuma vieta brīvības atņemšanas soda izciešanai.
  
Izvaidojās [[Protestantisms|protestantu]] zemēs (Anglijā, Nīderlandē u.c.) 16. gs. beigās kā piespiedu darba nami bezpajumtniekiem un klaidoņiem. 17. gs. cietumi izplatījās visā Eiropā kā brīvības atņemšanas soda izciešanas vietas. Tā kā ieslodzījums bija sods par ļaunprātīgu nodarījumu, arī noziedznieku dzīves apstākļi bija soda sastāvdaļa: tie lielāko tiesu bija sakalti važās kamerās, par mazākajiem disciplīnas pārkāpumiem sodīti ar [[miesas sodi]]em.
+
Izvaidojās [[Protestantisms|protestantu]] zemēs (Anglijā, Nīderlandē u.c.) 16. gs. beigās kā piespiedu darba nami bezpajumtniekiem un klaidoņiem. 17. gs. cietumi izplatījās visā Eiropā kā brīvības atņemšanas soda izciešanas vietas. Tā kā ieslodzījums bija sods par ļaunprātīgu nodarījumu, arī noziedznieku dzīves apstākļi bija soda sastāvdaļa: tie lielāko tiesu bija sakalti važās kamerās, par mazākajiem disciplīnas pārkāpumiem sodīti ar [[miesas sodi]]em. 19. gs. otrajā pusē parādījās ideja, ka cietums ir ne tik daudz sods par nodarīto, cik noziedznieka morālas pāraudzināšanas iestāde, un ieslodzīto dzīves apstākļus sāka uzlabot.
  
 
[[Kategorija:Sodu veidi]]
 
[[Kategorija:Sodu veidi]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 2. augusts, plkst. 08.53

Cietums (an. prison, vc. Gefängnis, kr. тюрма) - ieslodzījuma vieta brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Izvaidojās protestantu zemēs (Anglijā, Nīderlandē u.c.) 16. gs. beigās kā piespiedu darba nami bezpajumtniekiem un klaidoņiem. 17. gs. cietumi izplatījās visā Eiropā kā brīvības atņemšanas soda izciešanas vietas. Tā kā ieslodzījums bija sods par ļaunprātīgu nodarījumu, arī noziedznieku dzīves apstākļi bija soda sastāvdaļa: tie lielāko tiesu bija sakalti važās kamerās, par mazākajiem disciplīnas pārkāpumiem sodīti ar miesas sodiem. 19. gs. otrajā pusē parādījās ideja, ka cietums ir ne tik daudz sods par nodarīto, cik noziedznieka morālas pāraudzināšanas iestāde, un ieslodzīto dzīves apstākļus sāka uzlabot.