Atšķirības starp "Civilizācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Ancient_Civilizations.jpg‎|right|thumb|400px|]]
 
[[Attēls:Ancient_Civilizations.jpg‎|right|thumb|400px|]]
'''Civilizācija''' (an. ''civilization'', vc. ''Zivilisation'', kr. ''цивилизация''; no lat. ''civilis'' - "pilsonisks, valstisks") – vēsturē ar šo jēdzienu saprot augstkultūras sabiedrību, kurā parādās valstiskums: lielu ļaužu masu organizēšana sociālās struktūrās, kas tiek centralizēti administratīvi pārvaldītas ([[Monarhs|valdnieks]]), pilsētbūve, rakstība, kopīgi kulti un attīstīta [[kosmogonija]], sabiedrības stratifikācija pēc statusa un funkcijām. Attīstās organizēta [[ražotājsaimniecība]] (specializētās tirdzniecības un amatniecības parādīšanās, [[irigācija]], ievērojams pārpalikums pārtikas ražošanā, iespējas to uzglabāt, metālu apstrāde, monumentālā arhitektūra un tēlniecība).  
+
'''Civilizācija''' (an. ''civilization'', vc. ''Zivilisation'', kr. ''цивилизация''; no lat. ''civilis'' - "pilsonisks, valstisks") – vēsturē ar šo jēdzienu saprot augstas kultūras sabiedrību, kurā parādās valstiskums: lielu ļaužu masu organizēšana sociālās struktūrās, kas tiek centralizēti administratīvi pārvaldītas ([[Monarhs|valdnieks]]), pilsētbūve, rakstība, kopīgi kulti un attīstīta [[kosmogonija]], sabiedrības stratifikācija pēc statusa un funkcijām. Attīstās organizēta [[ražotājsaimniecība]] (specializētās tirdzniecības un amatniecības parādīšanās, [[irigācija]], ievērojams pārpalikums pārtikas ražošanā, iespējas to uzglabāt, metālu apstrāde, monumentālā arhitektūra un tēlniecība).  
  
 
Jēdziena definīcijas ir ļoti daudzas un dažādas un tikpat daudz ir arī tās interpretācijas. Būtiskākās no tām civilizāciju mūsdienās ikdienas līmenī interpretē kā: 1) pretstatu mežonībai un pretstatu starp attīstītu un t.s. „primitīvo” kultūru; 2) sabiedriskās attīstības vispārējo ideālu un progresu; 3) cilvēku/sabiedrības sasniegumu kopumu visās dzīves jomās – šajā ziņā vārds „civilizācija” bieži vien tiek lietots kā sinonīms vārdam „kultūra”; 4) materiāli tehnisko attīstību pretstatā kultūrai kā garīgai, radošai darbībai; 5) normatīvas uzvedības kompleksu; 6) sabiedrības attīstības līmeni; 7) pašu sabiedrību ar visiem tās komponentiem; 8) pilsētu un pilsētas sabiedrisko dzīvi; 9) konkrēti moderno rietumu sabiedrību ar tās politisko un tehnoloģisko attīstības līmeni; 10) īpašu kultūras / kultūru kopumu, kas veidots uz universālu, virslokālu vērtību bāzes.
 
Jēdziena definīcijas ir ļoti daudzas un dažādas un tikpat daudz ir arī tās interpretācijas. Būtiskākās no tām civilizāciju mūsdienās ikdienas līmenī interpretē kā: 1) pretstatu mežonībai un pretstatu starp attīstītu un t.s. „primitīvo” kultūru; 2) sabiedriskās attīstības vispārējo ideālu un progresu; 3) cilvēku/sabiedrības sasniegumu kopumu visās dzīves jomās – šajā ziņā vārds „civilizācija” bieži vien tiek lietots kā sinonīms vārdam „kultūra”; 4) materiāli tehnisko attīstību pretstatā kultūrai kā garīgai, radošai darbībai; 5) normatīvas uzvedības kompleksu; 6) sabiedrības attīstības līmeni; 7) pašu sabiedrību ar visiem tās komponentiem; 8) pilsētu un pilsētas sabiedrisko dzīvi; 9) konkrēti moderno rietumu sabiedrību ar tās politisko un tehnoloģisko attīstības līmeni; 10) īpašu kultūras / kultūru kopumu, kas veidots uz universālu, virslokālu vērtību bāzes.

Pašreizējā versija, 2022. gada 9. jūlijs, plkst. 07.12

Ancient Civilizations.jpg

Civilizācija (an. civilization, vc. Zivilisation, kr. цивилизация; no lat. civilis - "pilsonisks, valstisks") – vēsturē ar šo jēdzienu saprot augstas kultūras sabiedrību, kurā parādās valstiskums: lielu ļaužu masu organizēšana sociālās struktūrās, kas tiek centralizēti administratīvi pārvaldītas (valdnieks), pilsētbūve, rakstība, kopīgi kulti un attīstīta kosmogonija, sabiedrības stratifikācija pēc statusa un funkcijām. Attīstās organizēta ražotājsaimniecība (specializētās tirdzniecības un amatniecības parādīšanās, irigācija, ievērojams pārpalikums pārtikas ražošanā, iespējas to uzglabāt, metālu apstrāde, monumentālā arhitektūra un tēlniecība).

Jēdziena definīcijas ir ļoti daudzas un dažādas un tikpat daudz ir arī tās interpretācijas. Būtiskākās no tām civilizāciju mūsdienās ikdienas līmenī interpretē kā: 1) pretstatu mežonībai un pretstatu starp attīstītu un t.s. „primitīvo” kultūru; 2) sabiedriskās attīstības vispārējo ideālu un progresu; 3) cilvēku/sabiedrības sasniegumu kopumu visās dzīves jomās – šajā ziņā vārds „civilizācija” bieži vien tiek lietots kā sinonīms vārdam „kultūra”; 4) materiāli tehnisko attīstību pretstatā kultūrai kā garīgai, radošai darbībai; 5) normatīvas uzvedības kompleksu; 6) sabiedrības attīstības līmeni; 7) pašu sabiedrību ar visiem tās komponentiem; 8) pilsētu un pilsētas sabiedrisko dzīvi; 9) konkrēti moderno rietumu sabiedrību ar tās politisko un tehnoloģisko attīstības līmeni; 10) īpašu kultūras / kultūru kopumu, kas veidots uz universālu, virslokālu vērtību bāzes.

Runājot par civilizācijas izcelsmi, tiek apspriests pārejas process no "mežonības" uz attīstītām sabiedriskās dzīves formām. Pirmās Seno Austrumu civilizācijas izaug evolūcijas ceļā no Tuvo Austrumu aizvēstures sabiedrībām t.s. Auglīgajā pusmēnesī, Divupē, Levantē, Mazāzijā, Krētā, Peloponesā, Senajā Ēģiptē, un Āzijas Indas un Huanhe upju lejtecēs, pamazām izplatoties pa visu kontinentu. Sākot ar II gt.p.m.ē. sociālie norisinās straujāk, sākās ievērojama migrācija un civilizācijas izplatās ārpus Nīlas ielejas un Divupes, parādījās jaunas valstis: Hetu valsts Mazāzijā, ap 1500. g.p.m.ē. Armēnijas kalnienē veidojās Mitanijas valsts, Ziemeļdivupē izveidojas Asīrijas valsts. Līdzās lielajām valstīm to perifērijā strauji ieauga mazvalstu jeb pilsētvalstu skaits, civilizācijas ar katru gadsimtu aptvēra aizvien plašākas teritorijas.

Skat. arī: agrārā saimniecība senajos laikos, tirdzniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996. – 84 lpp. ISBN 9984-617-13-0
  • Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.

  • Empires: Perspectives from Archaeology and History. / Alcock, Susan E.; Terence N., D'Altroy; Terence N., Morrison et al., eds. - Cambridge University Press: Cambridge, 2001, p. 546. ISBN 978-0-521-77020-0
  • Guy Ankerl. Coexisting Contemporary Civilizations: Arabo-Muslim, Bharatai, Chinese, and Western. - INU Press: Geneva, 2000, ISBN 2-88155-004-5
  • Chisholm Jane and Anne Millard. Early Civilization. - Usborne: London, 1991. ISBN 1-58086-022-2
  • Drews Robert. The End of the Bronze Age: Changes in Warfare and the Catastrophe ca. 1200 B.C. - Princeton University Press: Princeton, 1993. ISBN 0-691-04811-8
  • Fairservis Walter A. Jr. The Threshold of Civilization: An Experiment in Prehistory. - Scribner: New York, 1975. ISBN 0-684-12775-X
  • Fernández-Armesto Felipe. Civilizations. - Macmillan: London, 2000. ISBN 0-333-90171-1
  • Gowlett John. Ascent to Civilization. - Collins: London, 1984. ISBN 0-00-217090-6
  • Hicks Jim. The Empire Builders. - Time-Life Books: New York, 1974
  • Kradin Nikolay. Archaeological Criteria of Civilization. // Social Evolution & History, Vol. 5, No 1 (2006): 89–108. ISSN 1681-4363
  • McGaughey William. Five Epochs of Civilization. - Thistlerose Publications: Minneapolis, 2000. ISBN 0-9605630-3-2
  • Oliphant Margaret. The Atlas of the Ancient World: Charting the Great Civilizations of the Past. - Ebury: London, 1992. ISBN 0-09-177040-8.

  • Fernand Braudel: Die Geschichte der Zivilisation. 15. bis 18. Jahrhundert. Zürich 1971, ISBN 3-463-13684-8

  • Источниковедение истории древнего Востока. - Москва, 1984
  • Кузык Б.Н., Яковец Ю.В. Цивилизации: теория, история, диалог, будущее. Т. I: Теория и история цивилизаций. - Институт экономических стратегий: Москва, 2006. - 768 с.
  • Февр Л. Цивилизация: эволюция слова и группы идей // Бои за историю. - Наука: Москва, 1991. (c. 239-281) - 629 с. ISBN 5-02-009042-5
  • Сравнительное изучение цивилизаций : Хрестоматия / Коллект. автор, Ерасов, Борис Сергеевич. - Аспект Пресс: Москва, 1999. - 556 с. - ISBN 5-7567-0217-2
  • Древние цивилизации. / Аверинцев С.С., Алексеев В.П. и др. - Мысль: Москва, 1989 - 479 с.

Resursi internetā par šo tēmu