Atšķirības starp "Cunfte" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
21. rindiņa: 21. rindiņa:
 
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/0004/bsb00044460/images/index.html?fip=193.174.98.30&id=00044460&seite=00001 Das Ende der Zünfte. Ein europäischer Vergleich. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002] ISBN 3-525-35167-4  
 
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/0004/bsb00044460/images/index.html?fip=193.174.98.30&id=00044460&seite=00001 Das Ende der Zünfte. Ein europäischer Vergleich. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002] ISBN 3-525-35167-4  
 
* [http://www.ub.uni-bielefeld.de/diglib/2007/rau_zunftwesen/ Karl Heinrich Rau. Ueber das Zunftwesen und die Folgen seiner Aufhebung. - Goeschen: Leipzig, 1816]
 
* [http://www.ub.uni-bielefeld.de/diglib/2007/rau_zunftwesen/ Karl Heinrich Rau. Ueber das Zunftwesen und die Folgen seiner Aufhebung. - Goeschen: Leipzig, 1816]
 +
* [http://gbooks.archeologia.ru/Lib_Inostr.htm Stieda W., Mettig C. Schragen der Gilden und Aemter der Stadt Riga bis 1621. - Riga, 1896 (.pdf)]
  
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]
 
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]]
 
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 10.43

Cunfte (vc. Zunft, kr. цех) jeb amats (vc. Amt, Ampt) - viena konkrēta amata biedru militāri saviesīga slēgta arodbrālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai, savu biedru saimniecisko pozīciju atbalstīšanai, iekšējā tirgus aizsardzībai. Vispirms parādījās ap X gs. Itālijas pilsētās. Cunftē ietilpa vienas profesijas meistari ar savām ģimenēm, zeļļiem un mācekļiem, taču pilntiesīgi cunftes locekļi bija meistari, kuriem drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, vadot palīgus: zeļļus un mācekļus. Katrai cunftei bija savi statūti (šrāgas), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, ģerbonis), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā (šī aroda amatnieki no malas bez cunftes ziņas nevarēja konkrētajā pilsētā ne strādāt, ne tirgot savus izstrādājumus). Tikai meistariem bija tiesības piedalīties šrāgu izstrādē un vēlēt cunftes vecāko eltermani, kas pārstāvēja cunfti ģildē. Meistari vēlēja arī eltermaņa piesēdētājus, kasieri, cunftes dzīru pārzini u.c. amatpersonas. Cunftu ietvaros valdīja stingra disciplīna un darba noteikumu reglamentācija. Par šrāgu pārkāpšanu draudēja naudas sods vai pat izslēgšana no cunftes - izslēgtajam kļūstot par bītnieku, kam atņēma tiesības nodarboties ar amatu pilsētas robežās. Mazinoties garīgo ģilžu nozīmei XIV gs., cunftes pārņēma svarīgākās ģilžu sociālās funkcijas savu nelaimē nonākušo biedru apgādi. Panīka līdz ar manufaktūru parādīšanos un lielražošanas elementu attīstību, līdz pilnībā likvidētas XIX gs. otrajā pusē praktiski visās Eiropas zemēs.

Rīgā pirmā zināmā ir zeltkaļu cunfte, kuras šrāgas tika apstiprinātas 1360. gadā. Vēlāk apstiprināja kalēju, vadmalnieku, mucenieku, mūrnieku, maiznieku u.c. cunftu šrāgas. Krievijas impērijas Baltijas guberņās pēc 1866. gada likuma “Par amatniecības un rūpniecības brīvību” cunftes kļuva par brīvprātīgām organizācijām, kas vairs nevienam nevarēja liegt nodarboties ar amatniecību.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.

  • Gilden und Zünfte. Kaufmännische und Gewerbliche Genossenschaften im frühen und hohen Mittelalter. / Berent Schwineköper (Hrsg.) - Thorbecke: Sigmaringen, 1985, ISBN 3-7995-6629-5
  • Arnd Kluge. Die Zünfte. - Franz Steiner Verlag: Stuttgart, 2007, ISBN 978-3-515-09093-3
  • Knut Schulz. Handwerk, Zünfte und Gewerbe. Mittelalter und Renaissance. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2010, ISBN 978-3-534-20590-5

Resursi internetā par šo tēmu