Atšķirības starp "Cunfte" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Cunfte''' (vc. ''Zunft'', kr. ''цех'') - viena konkrēta amata biedru militāri saviesīga slēgta arodbrālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai, savu biedru saimniecisko pozīciju atbalstīšanai. Vispirms parādījās ap X gs. Itālijas pilsētās. Pilntiesīgi ''cunftes'' locekļi bija [[Meistars|meistari]], kuriem drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, vadot palīgus: [[Zellis|zeļļus]] un [[Māceklis|mācekļus]]. Katrai ''cunftei'' bija savi statūti ([[šrāga]]s), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, [[ģerbonis]]), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā.
+
'''Cunfte''' (vc. ''Zunft'', kr. ''цех'') - viena konkrēta amata biedru militāri saviesīga slēgta arodbrālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai, savu biedru saimniecisko pozīciju atbalstīšanai, iekšējā tirgus aizsardzībai. Vispirms parādījās ap X gs. Itālijas pilsētās. Pilntiesīgi ''cunftes'' locekļi bija [[Meistars|meistari]], kuriem drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, vadot palīgus: [[Zellis|zeļļus]] un [[Māceklis|mācekļus]]. Katrai ''cunftei'' bija savi statūti ([[šrāga]]s), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, [[ģerbonis]]), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā (šī aroda amatnieki no malas bez ''cunftes'' ziņas nevarēja konkrētajā pilsētā ne strādāt, ne tirgot savus izstrādājumus). Panīka līdz ar manufaktūru parādīšanos un lielražošanas elementu attīstību, līdz pilnībā likvidētas XIX gs. otrajā pusē praktiski visās Eiropas zemēs.
  
 
Skat. arī: [[ģilde]]
 
Skat. arī: [[ģilde]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. marts, plkst. 14.13

Cunfte (vc. Zunft, kr. цех) - viena konkrēta amata biedru militāri saviesīga slēgta arodbrālība savstarpējai palīdzībai un sadarbībai, kopdzīves formu izkopšanai, savu biedru saimniecisko pozīciju atbalstīšanai, iekšējā tirgus aizsardzībai. Vispirms parādījās ap X gs. Itālijas pilsētās. Pilntiesīgi cunftes locekļi bija meistari, kuriem drīkstēja piederēt darbnīcas un kas paši strādāja savā darbnīcā, vadot palīgus: zeļļus un mācekļus. Katrai cunftei bija savi statūti (šrāgas), sava pašpārvalde, sava simbolika (karogs, ģerbonis), tiesības uz savu izstrādājumu tirdzniecību savā pilsētā (šī aroda amatnieki no malas bez cunftes ziņas nevarēja konkrētajā pilsētā ne strādāt, ne tirgot savus izstrādājumus). Panīka līdz ar manufaktūru parādīšanos un lielražošanas elementu attīstību, līdz pilnībā likvidētas XIX gs. otrajā pusē praktiski visās Eiropas zemēs.

Skat. arī: ģilde

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 186. lpp.