Atšķirības starp "Dālderis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg‎|right|thumb|200px|Rīgas dālderis 1639.]]
 
 
'''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 [[Grasis|graši]]) un [[Alberta dālderis]] jeb valstsdālderis.
 
'''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 [[Grasis|graši]]) un [[Alberta dālderis]] jeb valstsdālderis.
  
 
[[Livonija|Livonijā]] dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja [[mārku]].
 
[[Livonija|Livonijā]] dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja [[mārku]].
 +
 +
== ==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg‎|Rīgas dālderis 1639.
 +
Attēls:Dalderis_Gothard_1576.jpg|Kurzemes dālderis 1575.-1576.
 +
Attēls:Herzog_Peter_Biron_1780_taler.png|Kurzemes dālderis 1780.
 +
</gallery></center>
  
 
[[Kategorija:Naudas vienības]]
 
[[Kategorija:Naudas vienības]]

Versija, kas saglabāta 2021. gada 30. oktobris, plkst. 18.46

Dālderis - liela nomināla sudraba monēta, svars un sudraba saturs atkarīgs no kalšanas vietas un laika (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g.). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 graši) un Alberta dālderis jeb valstsdālderis.

Livonijā dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja mārku.