Atšķirības starp "Dālderis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta | + | '''Dālderis''' - liela nomināla sudraba monēta (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g., atkarībā no kalšanas vietas un laika). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 [[Grasis|graši]]) un [[Alberta dālderis]] jeb valstsdālderis. |
[[Livonija|Livonijā]] dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja [[mārku]]. | [[Livonija|Livonijā]] dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja [[mārku]]. | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 30. oktobris, plkst. 19.46
Dālderis - liela nomināla sudraba monēta (sudraba daudzums svārstījās robežās no 21-24 g., atkarībā no kalšanas vietas un laika). Par sākotnējo paraugu kalpoja Joahimstālē (Bohēmijā) 1518. gadā kaltais t.s. joahimsdālderis. Ziemeļeiropā visizplatītākie bija vācu dālderis (1 vācu dālderis = 90 graši) un Alberta dālderis jeb valstsdālderis.
Livonijā dālderu kalšanu sāka Rīgā 1557. gadā, Cēsīs - 1525. gadā, Jelgavā - 1575. gadā. Pēc 1581. gada pilnībā aizstāja mārku.
Rīgas dālderis 1639.
Kurzemes dālderis 1575.-1576.
Kurzemes dālderis 1780.
