Atšķirības starp "Dīci" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Dietz von Wappen.png|right|thumb|250px|]]
 
[[Attēls:Dietz von Wappen.png|right|thumb|250px|]]
'''fon Dīci''' (vc. ''von Dietz'', kr. ''фон Диц'') - vācu izcelsmes (Saksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Vidzemē, 1629. gadā kļuvuši par dižciltīgajiem. Baltijas zara aizsācējs ir no Saksijas iebraukušais mācītājs Raunā Georgs Tomass Dīcs (1641–1702). Krievijas impērijas ģenerālleitnants un Aleksandra Ņevska ordeņa bruņinieks Toms Justs fon Dīcs (1711–1771) dzimtai atguva dižciltības apstiprinājumu. 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
+
'''fon Dīci''' (vc. ''von Dietz'', kr. ''фон Диц'') - vācu izcelsmes (Saksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Vidzemē, 1629. gadā kļuvuši par dižciltīgajiem. Baltijas zara aizsācējs ir no Saksijas iebraukušais mācītājs Raunā Georgs Tomass Dīcs (1641–1702). Tomass Justs fon Dīcs (1711–1771) dzimtai atguva dižciltības apstiprinājumu. 1746. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
 +
 
 +
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pirmais dziesmu tulkotājs no zviedru valodas, pirmais zviedru rokasgrāmatas latviskotājs, pirmais latviešu sievietēm veltītas grāmatas tulkotājs, mācītājs un literāts Svante Gustavs Dīcs (1670-1723); ģenerālleitnants un Aleksandra Ņevska ordeņa bruņinieks Tomass Justs fon Dīcs (1711-1771);
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LUR-748_Lit-un-relig.pdf Grudule Māra. Svante Gustavs Dīcs latviešu dzejas vēsturē. // Latvijas Universitātes raksti, 2009, 748. sēj.,  18.-31. lpp.]
 +
 
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2018. gada 24. decembris, plkst. 09.05

Dietz von Wappen.png

fon Dīci (vc. von Dietz, kr. фон Диц) - vācu izcelsmes (Saksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Vidzemē, 1629. gadā kļuvuši par dižciltīgajiem. Baltijas zara aizsācējs ir no Saksijas iebraukušais mācītājs Raunā Georgs Tomass Dīcs (1641–1702). Tomass Justs fon Dīcs (1711–1771) dzimtai atguva dižciltības apstiprinājumu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pirmais dziesmu tulkotājs no zviedru valodas, pirmais zviedru rokasgrāmatas latviskotājs, pirmais latviešu sievietēm veltītas grāmatas tulkotājs, mācītājs un literāts Svante Gustavs Dīcs (1670-1723); ģenerālleitnants un Aleksandra Ņevska ordeņa bruņinieks Tomass Justs fon Dīcs (1711-1771);

Resursi internetā par šo tēmu