Džihāds
Džihāds (ar. جهاد - dschihād - "piepūle" jeb literāri "līdz pēdējam!") - islamā ticīgā vēlme izdarīt visu iespējamo, veltīt visus savus spēkus un enerģiju, realizējot ticību, jo šariātā ir noteikts, ka džīhāds ir pati augstākā islama realizācija: t.s. lielais džihāds (jihad al-akbar), jeb cilvēka iekšējā cīņa pret paša trūkumiem un ļaunumu, un mazais džihāds (jihad al-asgar), jeb ticības aizsargāšana - Muhameds, atgriežoties no kaujas, postulēja, ka: "Mēs esam atgriezušies no mazāka džihāda uz lielāku džihādu - džihādu pašiem pret sevi". Islama teoloģijā "piepūli Dieva vārdā" (jihad fi sabilillah) iedala dažādos apakšvirzienos:
- Dvēseles džihāds (jihad an nafs) - dvēseles iekšējā cīņa par paša ticības izpratni un ticības realizāciju, pat izciešot šai sakarā mokas;
- Sātana džihāds (jihad as Shaitan) - cīņa pret kaislībām (burt. Sātanu);
- Dzīves džihāds (jihad as Shabs az Zulm ua al Bidaa ua al Munkart) - cīņa pret musulmaņu apspiešanu, grēku, novirzēm no pravieša mācības;
- Cīņas džihads (jihad a-kufan ua al-munafikin) - cīņa pret pret neticīgajiem un liekuļiem, tas tiek veikta ar sirdi, mēli, bagātību un rokām;
- Valodas džihāds (jihad bil lisan) - cīņa pret ļaunumu ar rakstiem un runām (sprediķiem, propagandu u.tml.);
- Spalvas džihāds (jihad bil qalam) - cīņa pret ļaunumu ar teoloģijas studijām, islāma jurisprudences un zinātnes studijām;
- Rokas džihāds (jihad bil yad) - cīņa pret ļaunumu rīkojoties, piemēram, svētceļojumu, rūpēšanos par nabagiem, veciem cilvēkiem utt.
- Zobena džihāds (jihad bis saif) - bruņota cīņa Dieva vārdā (qital fi sabilillah) jeb svētais karš pret svešzemju iebrucējiem, kas apdraud musulmaņu dzīvesveidu un ticību;
u.c.
Džihāds militārā izpratnē ir pieļaujams tikai lai aizstāvētu sevi (pašaizsardzība), vai citus no agresijas un, lai cīnītos par reliģijas brīvību un taisnīgumu.
