Atšķirības starp "Daugavgrīvas cietoksnis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. augusts, plkst. 07.34

Daugavgrīvas cietoksnis - XVII gs. zviedru celts cietoksnis Daugavas grīvā, stūrī starp to un Buļļupi.

1608. gadā zviedri grāfa Mansfelda vadībā uzcēla četrstūru šternskansti Daugavas kreisā krasta leņķī, ko izveido Lielupes ieteka Daugavā ar pēdējās kreiso krastu. Nosauca par Neimindes skansti - apbruņojums bij 29 falkoneti un garnizons 250 cilvēku. 1624. gadā Gustavs Ādolfs personīgi apskatīja iepriekšējos karos papostītos nocietinājumus un pavēlēja tos atjaunot. No sastādītā akta redzams, ka Neiminde bij apbruņota ar 21 lielgabalu, skanstes iekšienē bij 6 kazarmu ēkas, nedaudz māju un 1 baznīca. 1641. gadā ģenerāļa Rotenburga vadībā Neimindi pārbūvēja par t.s. Nīderlandes parauga piecstūru bastionu ar platiem grāvjiem, zemes eskarpiem un kontreskarpiem. 1670. gadā, ievērojot maršala Vobana jauninājumus fortifikācijā, Neimindes skansti nolēma pārbūvēt par 6 bastionu cietoksni, bet darbi ievilkās līdz Ziemeļu kaŗam. Agrākos mazos bastionus palielināja un pēc jaunā plāna to flankus būvēja perpendikulāri nevis kurtīnai, kā agrāk, bet uguns līnijai. Eskarpi un kontreskarpi zemes vietā būvēti no akmens, kronverku vietā uzcelti ravelīni, kurtīnās iebūvēti kazemāti un pulvera pagrabi. 1680. gadā veco Daugavgrīvas cietoksni (Alt-Dünamünde) upes labajā krastā iznīcināja un Neimindi pārdēvēja par Dinamindes cietoksni. 1700. gada martā sakšu ģenerālis Flemmings ieņēma cietoksni un par godu Augustam II nosauca par Augustburgu (Augustusburg). 1710. gadā cietoksnis sastāvēja no 6 bastionu frontēm ar ūdens grāvjiem, akmeņu eskarpiem un segto eju. No 6 frontēm 5 bij segtas no ravelīniem ar glasisiem. Apšaude viscaur atklāta, vietām divi stāvi. Cietoksnī bij kazarmas, pulvera pagrabi un 1 divstāvu mūra kazarma.

1710. gadā cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās un tās garnizons cietoksnī palika līdz pat 1917. gadam, vairākkārt pārbūvēts un paplašināts. Daugavai lejpus cietokšņa jau bij krasi mainījusi virzienu uz R un tā ietecēja jūrā apmēram tur, kur atrodas t.s. ziemas osta. Mangaļsala bij stipri pagarinājusies un ieteka nepilni 2 km attālinājusies no cietokšņa. Tādēļ, lai segtu pašu upes ieteku, tās labajā krastā 1765. sāka būvēt t.s. Komētas fortu. 1166. gadā ģeneralgubernators uzdeva atgriezt ieteku iepriekšējā ZR virzienā. Šai nolūkā aizdambēja Lielupes ietekas r. atzarojumu (Buļļupi), sašaurināja Daugavu starp cietoksnini un Komētas fortu un sāka rakt tai izeju caur Mangaļsalas mēli austrumos no Komētas forta. 1755. gadā uzcelta cietokšņa baznīca; 1782.-1788. gados Daugavas agrākā gultne pilnīgi aiztaisīta cieti ar dambi, kas savieno cietoksni ar Komētas fortu, un izraktā gultne stipri padziļināta. Pēc dambja uzbūves jūras piekrastē starp Daugavas ietekas kreiso krastu un fortu izveidojās smilšu kāpa, starp kuru un dambi pamazām izveidojās Dinamindes osta. 1852. gadā cietoksnī ierīkoja telegrafa līniju. 1858. gadā tika uzbūvēts tilts pār Lielupi, bet 1863. gadā - tilti satiksmei ar ravelīniem.

1919. gadā cietoksnis kļuva par Latvijas armijas artilērijas pulka novietni. LPSR laikā cietoksnī tika izvietotas Baltijas flotes vienības, kas evakuējās 1941. gada jūnija beigās. 1944. gadā – tūlīt pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī atkal izvietojas PSRS Baltijas flotes karaspēka vienības ( mīnu traleris, 2 zemūdenes, apsardzes daļa, kuģu remontdarbnīcas).

Pulvertornis

Senākā cietokšņa būve ir t.s. Daugavgrīvas Pulvertornis. ^[1] Precīzs Pulvertorņa izbūves laiks nav zināms. Ir noskaidrots, ka torņa pagrabstāvs ir pastāvējis jau pirms 1682. gada. Pulvertorņa augšējais līmenis, kas izceļas ar neparasti biezu pārseguma velves mūrī, būvēts vēlāk (līdz 1700.), par ko liecina atšķirības mūrējuma raksturā.^[2] Pamati Pulvertornim ir būvēti no laukakmeņiem, dolomītakmeņiem, bet sienas no gliemežu un pelēkā dolomīta akmeņiem, kas blīvi sakrauti un samūrēti ar kaļķu javu. Stūri, logu apmales, iekšpusē griesti un velves veidotas no sarkanajiem ķieģeļiem. 1947. gadā Pulvertorni mēģināja saspridzināt Padomju armija, bet ne visai sekmīgi - tā drupas joprojām saglabājušās Daugavgrīvas cietoksnī. Latvijas Republikas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pulvertornim ir piešķīrusi arhitektūras pieminekļa statusu.

Resursi internetā par šo tēmu

• Vītiņa I., Igaune S., Sidraba I. Daugavgrīvas cietokšņa Pulvertorņa pirmsrestaurācijas zinātniskā izpēte. / Referāts zinātniskajā konferencē "Eco-Balt ‘2007", 2007. gada 10.-11. maijā, Rīgā

Atsauces un paskaidrojumi