Atšķirības starp "De Germania" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''De Germania''' ("Ģermānija"), jeb '''De Origine et situ Germanorum''' ("Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām") - II gs. tapis [[Tacits|Tacita]] (~55.-120.) [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu un zemju uz ziemeļiem no Reinas apraksts.
 
'''De Germania''' ("Ģermānija"), jeb '''De Origine et situ Germanorum''' ("Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām") - II gs. tapis [[Tacits|Tacita]] (~55.-120.) [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu un zemju uz ziemeļiem no Reinas apraksts.
  
Tā kā darbs veltīts ģermāņiem, īpaši plaša literatūra par to tapusi vācu valodā. Izdots daudzos komentētos un nekomentētos izdevumos, izdotas pat īpašas Tacita valodai veltītas vārdnīcas. 1938. gadā darbs izdots arī latviešu valodā (tulk. J.Endzelīns). Latviešu historiogrāfijai interesanti ir tas, ka darba 45. nodaļā ir ziņas par aistiem (''aestii'') - ciltīm, kas dzīvojot ziemeļaustrumos no ģermāņiem, kopjot labību labāk nekā ģermāņi, esot tie, kas vācot dzintaru jūras piekrastē, - kurus historiogrāfijā pieņemts uzskatīt par rietum[[balti]]em piederīgu cilti.
+
Tā kā darbs veltīts ģermāņiem, īpaši plaša literatūra par to tapusi vācu valodā. Izdots daudzos komentētos un nekomentētos izdevumos, izdotas pat īpašas Tacita valodai veltītas vārdnīcas. 1938. gadā darbs izdots arī latviešu valodā (tulk. J.Endzelīns, 2011. gadā izdots atkārtots izdevums ar Jāņa Endzelīna mazmazdēla Ingmara Zemzara, vēsturnieka Harija Tumana un folkloristes Janīnas Kursītes-Pakules ievadapcerēm). Latviešu historiogrāfijai interesanti ir tas, ka darba 45. nodaļā ir ziņas par aistiem (''aestii'') - ciltīm, kas dzīvojot ziemeļaustrumos no ģermāņiem, kopjot labību labāk nekā ģermāņi, esot tie, kas vācot dzintaru jūras piekrastē, - kurus historiogrāfijā pieņemts uzskatīt par rietum[[balti]]em piederīgu cilti.
  
 
[[Kategorija:Vēstures avoti]]
 
[[Kategorija:Vēstures avoti]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 5. decembris, plkst. 12.28

De Germania ("Ģermānija"), jeb De Origine et situ Germanorum ("Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām") - II gs. tapis Tacita (~55.-120.) ģermāņu cilšu un zemju uz ziemeļiem no Reinas apraksts.

Tā kā darbs veltīts ģermāņiem, īpaši plaša literatūra par to tapusi vācu valodā. Izdots daudzos komentētos un nekomentētos izdevumos, izdotas pat īpašas Tacita valodai veltītas vārdnīcas. 1938. gadā darbs izdots arī latviešu valodā (tulk. J.Endzelīns, 2011. gadā izdots atkārtots izdevums ar Jāņa Endzelīna mazmazdēla Ingmara Zemzara, vēsturnieka Harija Tumana un folkloristes Janīnas Kursītes-Pakules ievadapcerēm). Latviešu historiogrāfijai interesanti ir tas, ka darba 45. nodaļā ir ziņas par aistiem (aestii) - ciltīm, kas dzīvojot ziemeļaustrumos no ģermāņiem, kopjot labību labāk nekā ģermāņi, esot tie, kas vācot dzintaru jūras piekrastē, - kurus historiogrāfijā pieņemts uzskatīt par rietumbaltiem piederīgu cilti.